VM kavējas izstrādāt noteikumus, kas ļautu reto slimību pacientiem saņemt dārgās zāles

Piecus miljonus eiro veselības politikas plānotāji solīja novirzīt reto slimību ārstēšanai. Izveidoja speciālu centru, lai finansējums koncentrētos vienās rokās un akūtās situācijās netērētu pacientu glābšanai tik dārgo laiku.

Šāda akūta situācija radās aprīļa sākumā, kad ārsts lūdza līdzekļus savas pacientes zālēm, tomēr saņēma atteikumu. Veselības ministrija, izrādās, nav izstrādājusi Ministru kabineta noteikumus naudas apguvei. Un solītie 5 miljoni retajām slimībām šā gada budžetā nemaz nav iezīmēti.

Ilgai Skalderei reto slimību plaušu hipertensiju atklāja vēlu. Slimību raksturo paaugstināts asinsspiediens plaušu artērijās. Tas liek smagi strādāt sirdij. Pacients ātri nogurst un rodas stipra aizdusa. Traucētā skābekļa apgāde var radīt trombozes riskus, un pacients mirst. Pēdējo reizi slimnīcā Ilga nonāca pirms Lieldienām, un bija skaidrs, ka vajag iedarbīgākas zāles. Ārstu konsilijs izlēma Ilgu glābt ar dārgu medikamentu, kas aizstāj vielu, ko organisms šīs slimības dēļ pats neizstrādā.

Ilgai slimnīcā nesen apritēja 68 gadi. Laukos uzaudzinājusi 7 bērnus, Ilga zina, kas ir grūtības. Bet uz slimnīcu viņa atvesta bezpalīdzīgā stāvoklī. Ārstiem bijis jāizlemj nekavējoties. Mākslīgo plaušu ventilāciju 8 ārstu konsilijs izšķīrās aizstāt ar dārgo Remodulin, kas ir pārbaudīts ar klīniskiem pētījumiem, bet ko valsts neapmaksā.

Reto slimību pacientiem zālēm valsts piešķir 14 tūkstošus eiro gadā. Medikaments, ko Ilga saņem tagad, izmaksā ap 10 tūkstošiem mēnesī, tātad nepieciešami 100 tūkstoši gadā. Nelielām devām medikamentu Ilgai atvēlējusi farmācijas kompānija, taču zāļu pietiks vēl tikai 20 dienām. Dakteris Skride 8. aprīlī rakstīja pieprasījumu Nacionālajam veselības dienestam un Veselības ministrijai, lūdzot medikamentu apmaksāt reto slimību finansējuma ietvaros.

Rakstiska atbilde nav saņemta, mutiski pateikts nē.

Arinai Bazarbajevai ir 21 gads. Arī viņai pērn diagnosticēja plaušu hipertensiju. Arina ar daudz ko ir samierinājusies, arī ar to, ka nebūs ārste, un medicīnas studijas ir atstājusi. Līdz šim jaunajai sievietei pietika ar zālēm, ko daļēji apmaksāja valsts, daļēji viņas radinieki. Ziemā slimība stipri progresēja un viņa lūdza valstij līdzekļus iedarbīgākam medikamentam.

Plaušu hipertensijas pacientu skaits Latvijā ir vairāki simti. Slimība pamatā skar jaunus, darbspējīgus cilvēkus. Mirstības rādītāji ir augsti. Pagājušā gada oktobrī Veselības ministrija ar valdības rīkojumu izstrādāja plānu reto slimību jomā. Tas paredzēja, ka diagnostikai un medikamentiem gan bērniem, gan pieaugušajiem šā gada budžetā tiks atvēlēti pieci miljoni. Naudas apguvei tika rakstīti jauni Ministru kabineta noteikumi. Vairāk nekā 200 tūkstoši eiro tajos paredzēti divu plaušu hipertensijas pacientu medikamentiem. Situācija mainās katru dienu, šobrīd medikaments vajadzīgs vēl vienam pacientam. Noteikumi joprojām nav pieņemti.

Veselības ministrijas valsts sekretārs Aivars Lapiņš raidījumam skaidroja: «Mēs esam plānu izstrādājuši saskaņā ar to, lai viņš būtu prātīgs plāns, bet nevis lai viņš tiktu pieņemts ārpus likuma divu dienu laikā, jo to vienkārši nevarēja izdarīt, tas vienkārši nebija iespējams.»

Igaunijā un Lietuvā šis medikaments iekļauts kompensējamo zāļu sistēmā un valsts to pacientiem apmaksā jau 3 gadus. Kauņas pulmonologs Skaidrjus Milausks raidījumam stāsta, ka ir gandarīts, jo dažiem viņa pacientiem zāles ir apmaksātas.

No solītajiem 5 miljoniem reto slimību ārstēšanai atrasti vien divi miljoni. Tos pašus ņems no citām veselības aprūpes programmām. Nacionālais veselības dienests šomēnes sācis sarunas ar Remodulin ražotāju par zāļu iegādi. Nekādas atbildes vēl nav. Neskatoties uz to, veselības ministre Anda Čakša pārmet ārstam šantāžu: «Dakteris Skride pārstāv viena medikamenta ļoti savtīgas intereses, un tā vienošanās nevar notikt par cenu, par kuru kompānija, izmantojot situāciju, neiziet sarunās uz normālu diskusiju un cenu nemazina.»

Neapmierināta ar gauso finansējuma apguvi reto slimību pacientiem pirmdien koalīcijas padomē šo jautājumu rosinājusi skatīt Nacionālā apvienība. Premjers veselības ministri aizstāv un vienlaikus saka, ka noteikumiem vēlākais 4 nedēļu laikā jābūt pieņemtiem.

Pirms četriem gadiem par saziedotiem līdzekļiem izdevās izglābt plaušu hipertensijas pacienti Zani Lazdiņu. Austrijas klīnika pēc veiksmīgas plaušu transplantācijas operācijas piedāvāja slēgt līgumu ar Stradiņa slimnīcu par ārstu apmācību. Tas Latvijai būtu devis iespēju izglābt vēl kādu savu pacientu. Līgums no Latvijas puses netika parakstīts, jo valsts līmenī tolaik nebija plānu un finansējuma šādai operācijai. Tolaik Stradiņa slimnīcas valdes sastāvā bija arī pašreizējā veselības ministre Anda Čakša.