Krievu skolu aizstāvji atkal protestē un sola sūdzēties Krievijai

Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka

FOTO: Sintija Zandersone/LETA

Tatjanas Ždanokas vadītās partijas «Latvijas Krievu savienība» kārtējā protesta akcijā pret Saeimā pieņemto regulējumu par pakāpenisko pāreju uz mācībām latviski vidusskolās šodien ir ieradušies vairāki simti cilvēku.

Kā novēroja aģentūra LETA, gājienā no Izglītības un zinātnes ministrijas līdz Rīgas pilij devās daži simti cilvēku, taču tā gaitā protestētāju skaits pieauga līdz 1000. Gājiena priekšgalā ir LKS līdere Ždanoka, Eiropas Parlamenta deputāts Miroslavs Mitrofanovs (LKS). Tāpat gājienā piedalās virkne redzamāko prokrievisko aktīvistu.

Gājiena ievadīja seši bundzinieki un plakāti, uz kuriem rakstīts «Neaizmirsīsim! Nepiedosim!». Protestētājiem līdzi ir daudzi plakāti, kuros pausta kritika Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, kā arī Izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim (V). Protestētājiem rokās ir arī Krievijas karogs, kā arī karogs Georga lentītes krāsās. Krievu skolu aizstāvji arī mutvārdos izteica asu kritiku valsts varai, solot «pat gadu desmitu un simtus» cīnīties par savu taisnību.

Krievu skolu aizstāvji pasākumā pauda apņemšanos sūdzēties Krievijai par uzņēmumiem, kas atbalsta «latviešu partijas». Krievu skolu aizstāvji uzsvēra, ka viņu palīgs jautājumā par izglītības valodu Latvijā ir Krievija, kura savukārt iepriekš biedēja Latviju ar ekonomiskām sankcijām.

«Mēs palīdzēsim Krievijai!» teica protestētāju pārstāvis, skaidrojot, ka tikšot izveidots «melnais saraksts» ar uzņēmumiem, kas atbalsta «latviešu partijas».

Protesta gājiens sākās pie Izglītības un zinātnes ministrijas, un no turienes pasākuma dalībnieki devās gājienā līdz Rīgas pils laukumam, kur tiek noturēts mītiņš.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šajā laikā gan nav Rīgas pilī, jo atrodas komandējumā ASV.

Kā ziņots, Saeima martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020.mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā.

Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019.mācību gadā tiks sākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā.

Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020.mācību gadā - tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.-9.klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudījumi 9.klasēm notiks tikai latviešu valodā.

No 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Gadu vēlāk - no 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Vējonis ir izsludinājis grozījumus abos likumos.

Uz augšu