Ārvalstu investoru padome rosina mainīt augstskolu pārvaldības modeli

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Latvijā būtu jāapsver iespēja mainīt augstskolu pārvaldības modeli, augstskolās ieviešot padomes, rosina Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL).

FICIL pārstāvji šodien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā norādīja, ka pēdējos gados FICIL ir norādījusi uz acīmredzamiem trūkumiem Latvijas augstākās izglītības sistēmā, proti, uz izglītības infrastruktūras neatbilstību pieprasījumam, talantu emigrēšanu, resursu sadrumstalotību, kā arī uz pozitīvu pārmaiņu trūkumu studiju programmu kvalitātē un pētniecībā. Arī Valsts kontroles revīzijas ziņojumā, kas publicēts pagājušā gada decembrī, ir minēti konkrēti fakti un ieteikumi, kuri uzskatāmi liecinot par izcilības trūkumu augstākās izglītības sistēmas pārvaldībā un dalībniekos.

FICIL biedri ir pārliecināti, ka, neveicot tūlītēju sistēmas modernizāciju, tiek nopietni apdraudēta Latvijas ilgtermiņa attīstība, jo tās pamatu pamats ir zināšanās balstīta ekonomika, vienlaikus paužot pārliecību, ka izcils izglītības līmenis var mazināt arī negatīvās demogrāfiskās tendences, kas pašlaik vērojamas Latvijā.

«Mēs saprotam, ka valdībai būtu jāapsver universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu finansējuma palielināšana. Taču mēs to būtu gatavi atbalstīt vienīgi tad, ja būtu pārliecināti, ka šie līdzekļi tiks izmantoti efektīvāk un ievērojot lielāku caurskatāmību un ilgtspējīgu finansēšanas modeli. Kā savā revīzijas ziņojumā secinājusi Valsts kontrole, pašreizējais finansēšanas modelis nav ilgtspējīgs, jo lielā mērā atkarīgs no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem,» norādīja FICIL pārstāvji.

Tāpēc FICIL rosina pašreizējā Augstskolu likuma vietā līdz 2020.gadam pieņemt jaunu likumu, kas paredzētu augstākās izglītības sistēmu padarīt starptautiski pievilcīgu, mazāk regulētu un vairāk vērstu uz kvalitāti un studentu interesēm.

Pārejas periodā, sākot no 2018.gada 1.jūnija, būtu ieviešams Tartu Universitātes likumā paredzētais pārvaldības modelis tādās augstākās izglītības iestādēs kā Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte.

FICIL iesaka katrā universitātē izveidot padomi, kas aizstātu šo universitāšu līdzšinējo lēmējinstitūciju - Satversmes sapulci. Padome aizstātu arī pašreizējo padomnieku konventu.

Līdz 2020.gadam, kad tiktu pieņemts jaunais likums augstākajā izglītībā, padomei būtu visas tās funkcijas, kas paredzētas Tartu Universitātes likumā, izņemot rektora vēlēšanas, skaidroja FICIL. Padomes sastāvs būtu jāveido tā, lai nodrošinātu neatkarību, profesionalitāti un saikni ar darba tirgu.

FICIL uzskata, ka jauns likums augstākajā izglītībā var iedvesmot un veicināt jaunu skatījumu uz sistēmu kopumā, var stimulēt universitāšu panākumus starptautiskajā arēnā un nodrošināt tiesisko regulējumu, kas nepieciešams, lai augstākās izglītības sistēmas pārvaldībā panāktu caurskatāmību un pārskatatbildību.

«Tūlītēja Tartu Universitātes likumā noteiktā pārvaldības modeļa ieviešana būs skaidra un nepārprotama ziņa sabiedrībai, ka universitātes ir gatavas mācīties no kļūdām un veikt ilgi gaidītās reformas. Tāpat minētā likumā noteiktā pārvaldības modeļa ieviešana atvieglos Izglītības un zinātnes ministrijas un rektoru centienus uzlabot pārskatatbildību un izstrādāt attīstības plānus, kas būs dzīvotspējīgi arī pēc tam, kad būs beidzies pašlaik pieejamais Eiropas Savienības fondu finansējums,» pauda FICIL.

Minētā pārvaldības modeļa ieviešana FICIL ieskatā veicinātu arī saikni ar darba tirgu, ļaus pārliecināties par universitāšu akadēmiskās stratēģijas lietderību un palīdzēs studiju programmu un iestāžu konsolidācijas procesā, ņemot vērā, ka universitāšu pārvaldībā iesaistīsies vairāk uzņēmējdarbības vides pārstāvju. «Šīs pārmaiņas pierādīs valdības un augstākās izglītības iestāžu apņēmību un labo gribu attiecībā uz OECD un Pasaules Bankas ieteikumiem pārvaldības jomā, proti, izveidot labāk pārredzamu pārvaldības struktūru, līdzsvarot akadēmisko un administratīvo pārvaldi, kā arī izstrādāt skaidrus noteikumus uzņēmējdarbības vides pārstāvju iesaistei augstākās izglītības iestāžu pārvaldībā,» skaidroja padomē.

FICIL uzsvēra, ka šie ieteikumi atbilst arī citu pasaules izcilāko augstākās izglītības iestāžu pieredzei, starp kurām ir Abu Dabi Ņujorkas Universitāte, Singapūras Vadības universitāte, Ālto Universitāte un Eiropas Vadības un tehnoloģiju augstskola.

FICIL ieskatā padomes izveide var kļūt par svarīgu instrumentu, kas palīdzētu novērst vairākas būtiskas nepilnības, kuras norādītas Valsts kontroles revīzijas ziņojumā - iestāžu uzraudzības trūkums, finansējuma neefektīva pārvaldība, grūtības talantīgu speciālistu piesaistē akadēmiskajam un zinātniskajam darbam, pieejamais finansējums uz katru studentu un pārmērīgi liels augstākās izglītības iestāžu skaits.

«Visbeidzot jāpiebilst, ka padome var labāk īstenot dažas no tām funkcijām, kas pašlaik jāveic Augstākās izglītības padomei, īpaši attiecībā uz priekšlikumiem par valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu atbilstoši darba tirgus pieprasījumam,» secināja FICIL.

Uz augšu