Parāds nav brālis

Mākslinieks, vecmeistars Uldis Zemzaris savā 90. dzimšanas dienā no RNP saņēma «dāvanu» - pirmstiesas brīdinājumu par vairāk nekā 200 eiro parādu, kas it kā esot veidojies līdz 2009. gadam. Būdams «vecā kaluma cilvēks», mākslinieks teju no kara laikiem akurātās aploksnēs ir krājis visas maksājumu kvītis, kas apliecina, ka viss ir samaksāts laikā. Viņa dzīvesbiedre Ilze Zemzare nekavējoties devās uz Tiesvedības nodaļu, lai viestu skaidrību, taču atgriezās tukšām rokām - noskaidrot neko neizdevās.

Līdzīgu draudīga satura vēstuli saņēma arī režisors un TVNET žurnālists Jānis Vingris. Viņa 137 eiro parāds esot izveidojies līdz 2012. gada 30. novembrim.

Tomēr atšķirībā no Ulda Zemzara Jānis nav tik pedantisks - kvītis nav saglabājis, arī banka, ar kuras starpniecību viņš tolaik maksāja rēķinus, nomainīta. Tā nu Jānis devās uz pašvaldības uzņēmumu, lai noskaidrotu, vai nav radies misēklis.

RNP Klientu apkalpošanas centrā viņš saņēma «bezsakarīgu un formālu atbildi» - sīkāku informāciju par parādu nav iespējams iegūt, jo «arhīva dati viņiem neesot pieejami». Pēc ilgiem pūliņiem Jānis beidzot uzzināja, ka parādsaistības dzīvoklī veidojušās līdz 2007.gadam, kad dzīvoklis viņam vēl piederēja. Jānim nešķiet loģiski, ka viņam tolaik būtu «ievilcies parāds», par kuru viņš pat nenojauta. «Ja man būtu bijis šāds parāds, es, tur dzīvojot, saņemtu atgādinājumu, bet neko tamlīdzīgu neesmu saņēmis. Un, ja tas ir mans pēdējā mēneša rēķins pirms dzīvokļa pārdošanas, tad kāpēc dokumentos tas norādīts ar nepareizu datumu? Tad jau viņi var izdomāt man jebkādu parādu,» saka Jānis. Turklāt vienīgais piedāvātais «dokumentārais pierādījums» ir Exel tabulas izdruka.

Ķer uz muļķi?

Pirmstiesas brīdinājumu saņēma arī citi daudzdzīvokļu nama Vesetas ielā iemītnieki – cienījami, sabiedrībā pazīstami cilvēki. Vēstulēs teikts: ja parāds netiks samaksāts mēneša laikā, tiesā tiks iesniegts prasības pieteikums un piedziņa tiks vērsta uz personas ienākumiem, rezultātā tiks apķīlāti banku konti, kustamie un nekustamie īpašumi un tamlīdzīgi.

Tomēr zīmīgākais ir tas, ka jau 2009. gadā Vesetas nama iedzīvotāji atteicās no RNP filiāles «Valdemārs» pakalpojumiem un izveidoja biedrību «Rakstnieku nami». Nama nodošanas – pieņemšanas dokumenti ir saglabājušies, un tajos melns uz balta ir teikts, ka mājai ir vairāku tūkstošu latu uzkrājums, nevis parādi.

RNP skaidro, ka parādi ir par «pēdējo» mēnesi, par kuru rēķini pienāca tad, kad iedzīvotāji jau bija atteikušies no RNP pakalpojumiem un izveidojuši biedrību.

«Ierēdņi kļuvuši pārāk asinskāri, būtu jāuzliek uzpurņi,» saka biedrības «Rakstnieku nami» valdes priekšsēdētājs, režisors Arvīds Krievs. «Visiem ir tiesības kļūdīties – arī amatpersonām, bet viņiem to kļūdu ir pārāk daudz.»

Pēc viņa domām, lieta varētu būt saistīta ar senu skandālu pašvaldības uzņēmumā, kad atklājās, ka daži darbinieki no uzņēmuma kontiem izkrāpa prāvas summas un sagrozīja grāmatvedības datus. «Laikam viņiem ir reāli iztrūkumi un viņi nevar savilkt kopā galus.»

Tiesvedības jurists Aigars Muzikants, kurš parakstījis visus pirmstiesas brīdinājumus, no sarunas atteicās. Savukārt RNP pārstāvis Krists Leiškalns skaidro, ka parādnieku sarakstu pašvaldības uzņēmums pēc tā izveidošanas saņēmis 2011. gadā no iepriekšējiem komunālajiem uzņēmumiem. Vēstules cilvēki pēc tik daudziem gadiem saņēmuši tāpēc, ka RNP prioritāte ir lielie parādnieki.

Tomēr katrs vēstulē minētais cipars ir pamatots un uzņēmums var pierādīt, ka parāds eksistē, skaidro Leiškanls.

Vēsturiskā parādu nasta par dažādiem periodiem uzņēmumam esot liela, mērāma vairākos miljonos. «Tiesāšanās nav mūsu mērķis un funkcija. Ar vairākiem tūkstošiem klientu ir panākts izlīgums par parāda atmaksas termiņu līdz diviem gadiem.»

Negodīga prakse?

Kapitālsabiedrībai ir tiesības pieprasīt parāda samaksu, ja tā var pierādīt, par ko un kādu laika periodu veidojies parāds, skaidro Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska. Tomēr šajā gadījumā viņa norāda uz Civillikuma 1895. pantu, kas nosaka, ka visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā. Vēl vairāk: kopš 2010. gada spēkā ir Komerclikuma norma, kas nosaka, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš.

Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) norāda, ka jāizvērtē, vai kreditors ir ievērojis noilguma termiņa iestāšanos kontekstā ar jau minēto Komerclikuma 406.pantu. «Ja pastāv strīds par iespējamu noilguma termiņa iestāšanos, tad

piemēram, nosūtīta atgādinājuma vēstule par parāda esamību,» skaidro centrā. Savukārt Parādu ārpustiesas atgūšanas likums (PĀAL) paredz kārtību, kādā pakalpojuma sniedzējs sazinās ar parādnieku.

«Ja persona, kas ir saņēmusi brīdinājumu, ir vērsusies pie pakalpojuma sniedzēja, bet nav izdevies vienoties par risinājumu vai RNP nav sniedzis pamatojumu pieprasītajai summai un persona uzskata, ka ir noticis patērētāju tiesību aizskārums, PTAC aicina iesniegt oficiālu iesniegumu PTAC, pievienojot visus rakstveida materiālus, kas pamato strīda esamību un strīda priekšmetu, lai palīdzētu iegūt informāciju no pakalpojuma sniedzēja.»

Centrā piebilst, ka, iespējams, saņemtajos

Papildus PTAC informē, ka situācijās, ja neizdodas atrisināt problēmas izlīguma ceļā saskaņā ar noslēgtā līguma nosacījumiem un normatīvajos aktos noteikto, par radītajiem zaudējumiem ikvienai personai (kā fiziskai, tā arī juridiskai) ir tiesības vērsties tiesā civilprocesuālā kārtībā saskaņā ar Civillikumu.

Neizpratni par vēstulēm, kas, iespējams, nav ne pamatotas, ne likumīgas, izteica arī nekustamo īpašumu speciāliste Valentīna Andersone un Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas pārstāve Tekla Žabova.