Demokrātiskā valstī pašvaldības deputātam domes sēdē ir tiesības iztaujāt gan ziņotāju, gan iniciatīvas iesniedzēju tik ilgi, cik nepieciešams, lai gūtu pārliecību, ka attiecīgais domes lēmuma projekts būs atbilstošs normatīvo aktu prasībām un sabiedrības interesēm, uzskata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).
Viņš plašsaziņas līdzekļiem pauda viedokli, ka, ierobežojot Rīgas domes opozīcijas deputātus jautājumu uzdošanā, kā to izdarījusi Rīgas dome, deputātiem tiek liegta iespēja pilnvērtīgi piedalīties domes sēdēs un lēmumu pieņemšanā.
Līdz ar to Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izvērtēs naktī uz ceturtdienu Rīgas domē pieņemtos grozījumus pašvaldības nolikumā, kas paredz ierobežot deputātu iespējas sēdēs uzdot jautājumus, aģentūru LETA informēja VARAM sabiedrisko attiecību nodaļā. Līdz šim gan ministrijas rīcībā minētie grozījumi neesot nonākuši.
VARAM pārstāvji norādīja, ka, saskaņā ar Latvijas Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumu deputātam ir balsstiesības visos jautājumos, kurus izskata domes sēdēs, un deputātam šajās sēdēs ir tiesības piedalīties debatēs, uzdot jautājumus, kā arī sniegt uzziņas.
«Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likums nosaka, ka par koleģiālas institūcijas pārvaldes lēmuma lietderību un tiesiskumu atbild tie institūcijas locekļi, kas balsojuši, ja vien kāds no viņiem nav īpaši pieprasījis lēmuma pieņemšanas protokolā fiksēt savus iebildumus. Turklāt norādāms, ka deputātu jautājumu uzdošanas ilgumu un uzdoto jautājumu skaitu ierobežot nedrīkstētu, jo domes sēdē izskatāmo jautājumu apjoms un būtība var krasi atšķirties,» pauda VARAM pārstāvji.
Kā ziņots, opozīcijai balsojot pret, Rīgas dome pēc vairāk nekā 11 stundu garām diskusijām ceturtdienas plkst.5 pieņēma grozījumus pašvaldības nolikumā, kas paredz ierobežot deputātu iespējas sēdēs uzdot jautājumus.
Grozījumi paredz, ka turpmāk deputātiem sēdēs būs tiesības izskatāmā jautājuma ziņotājam uzdot ne vairāk kā trīs jautājumus. Tāpat deputāti viena jautājuma skatīšanas laikā varēs ņemt tikai vienu pārtraukumu, kā arī turpmāk ziņotājiem būs tiesības uz «galavārdu», kam atvēlēs trīs minūtes laika.
Līdz šim pārtraukumus viena jautājuma skatīšanas laikā varēja izsludināt katra frakcija un jautājumus varēja uzdot neierobežoti, ko arī opozīcija bieži izmantoja.
Minētos grozījumus trešdien domes kārtējā sēdē rosināja pozīcijas pārstāvji. Pēc teju trīs stundu garām diskusijām jautājums tika izslēgts no kārtējās sēdes darba kārtības, un tika izsludināta tam veltīta ārkārtas domes sēde plkst.18.
Ārkārtas sēdē opozīcijas pārstāvji vairākkārt aicināja izsludināt pārtraukumu, lai citā dienā apspriestu šos priekšlikumus ar visu frakciju vadītājiem. Tomēr Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) norādīja, ka 32 šo priekšlikumu iesniegušie deputāti tos vēlas izskatīt šajā sēdē. Mērs teica, ka pēc tam var tikt rīkotas opozīcijas lūgtās apspriedes.
Pēc garās jautājumu sesijas, ko pavadīja arī viedokļu paušana un apmainīšanās ar savstarpējiem pārmetumiem, īsi pirms plkst.2 naktī dome sāka debates par jautājumu.
Galu galā, opozīcijai balsojot pret, dome pieņēma minētās izmaiņas pašvaldības nolikumā.
