Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera paziņojumam par Serbijas un Melnkalnes pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) 2025.gadā ir mērķis uzturēt šim valstīm cerību, sarunā ar aģentūru LETA norādīja Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktora vietnieks Kārlis Bukovskis.
Viņš norādīja, ka Junkera paziņojums vērtējams kā «PR gājiens», piebilstot, ka Junkers nebūs nākamais EK priekšsēdētājs, kā arī, ne visas ES dalībvalstis jūtas pilnībā apmierinātas ar viņa darbu, tādēļ arī viņš tiek vērtēts kā viens no pretrunīgākajiem EK priekšsēdētājiem. Bukovskis vērsa uzmanību - tas, ka savas prezidēšanas sākumā Junkers pateicis, ka viņa laikā ES paplašināšanās nenotiks, bijis diezgan liels trieciens kandidātvalstīm.
«Mēs paši varam atcerēties, kāda bija mūsu sajūta, kad 1997.gadā Igaunijai pateica, ka «jūs varat oficiāli sākt iestāšanās sarunas, bet Latvija un Lietuva - jūs pagaidiet«. Tas ir viens no mehānismiem kā šīs valsti mobilizēt. 2025.gada piesaukšana ir jauna veida termiņš un perspektīva, kas tiek iedota valstīm, lai tās var gatavoties. Tiklīdz tiek atņemta cerība, vēlme un intensitāte pielāgot institucionālo sistēmu ES standartiem zūd,» skaidroja Bukovskis.
Jau vēstīts, ka Junkers februāra sākumā paziņoja, ka Serbija un Melnkalne varētu pievienoties ES 2025.gadā.
«Tas ir orientējošs datums, lai iedrošinātu tos, uz kuriem tas attiecas, konsekventi īstenot procesus,» runājot Eiropas Parlamentā dažas stundas pirms EK izklāstīja savu jauno Rietumbalkānu stratēģiju, sacīja Junkers.
ES valstīm ir jāpalīdz Rietumbalkānu valstīm to ceļā uz bloku, viņš piebilda. «Tās visas vēl ir ļoti tālu no kritēriju sasniegšanas,» sacīja Junkers. «Bet mums ir jāsasniedz roka mūsu partneriem Rietumbalkānos, mums tiem ir jāpalīdz uzņemties šo sarežģīto ceļu.»
Tikmēr Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriēls ceturtdien paziņoja - lai varētu iestāties ES, Serbijai būs jāpieņem Kosovas neatkarība. Gabriēls paziņoja, ka Vācija centīsies panākt, lai Kosovu atzīst tās piecas ES dalībvalstis, kas to nav izdarījušas - Grieķija, Kipra, Rumānija, Slovākija un Spānija.
Kosova neatkarību pasludināja 2008.gadā, tomēr Serbija Kosovu joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu. Kosovas neatkarību atzinušas 115 valstis, tostarp 23 no 28 ES dalībvalstīm. Tās dalību ANO bloķē Serbijas sabiedrotās Krievijas un Ķīna. Apmēram 120 000 Kosovā dzīvojošo serbu par savu galvaspilsētu joprojām uzskata Belgradu, un Serbija viņus finansiāli atbalsta. Vairums no 1,8 miljoniem Kosovas iedzīvotāju ir etniskie albāņi.
Šobrīd pie ES kandidātvalstīm tiek pieskaitīta Melnkalne, Albānija, Serbija un bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika. Šajās valstīs notiek ES tiesību aktu iekļaušana valsts tiesību aktos. Savukārt pie potenciālajām kandidātvalstīm šobrīd tiek pieskaitīta Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Kosova un Bosnija un Hercegovina. Šīs valstis vēl nav izpildījušas ES dalības prasības.
Valsts var kļūt par oficiālu kandidātu tikai tad, ja tā atbilst ES politiskajiem, ekonomiskajiem un reformu kritērijiem. Vērtējot progresu Rietumbalkānu valstīs, šobrīd līderu pozīcijās ir Melnkalne un Serbija, norāda Eiropas Parlaments (EP). 2017.gada jūnija beigās sarunās ar Melnkalni bija atvērtas 28 no kopskaitā 35 sarunu sadaļām. Savukārt šai laikā ar Serbiju bija atvērtas kopumā desmit sarunu sadaļas. Pārējās valstis joprojām atrodas sākuma pozīcijās.
EP EK Paplašināšanās stratēģijas dokumentu novērtēja atzinīgi, taču uzsvēra arī nepieciešamību pēc reformām Rietumbalkānos.
