Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Polijas premjerministra Mateuša Moravecka starpā piektdien no jauna izpaudās domstarpības jautājumā par tiešā gāzes vada «Nord Stream 2» būvniecību Baltijas jūrā no Krievijas uz Vāciju, apejot Austrumeiropu.
Vācijas un Polijas līderiem pretēji viedokļi par «Nord Stream 2»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vizītes gaitā Berlīnē Moraveckis skaidroja, ka projekts «Nord Stream 2» ir pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) plāniem par enerģijas avotu diversifikāciju, turklāt ļaus Krievijai atteikties no Ukrainas kā gāzes tranzītvalsts.
«Man nešķiet, ka tas ir diversifikācijas projekts,» ar Merkeli kopīgajā preses konferencē sacīja konservatīvais Polijas līderis. «Tā ir gāze no tā paša avota pa citu cauruļvadu.»
Merkele atzina, ka «mums šajā jautājumā ir atšķirīgi viedokļi», tomēr uzsvēra, ka citās jomās izdevies rast vienprātību.
Vēl pirms ierašanās Berlīnē Moraveckis sacīja, ka «Nord Stream 2» ir nevajadzīgs, kaitīgs un šķeltniecisks un iespējamāku padarīs Krievijas un Ukrainas pilna mēroga karu.
Pēc viņa teiktā, Ukraina ir relatīvā drošībā, kamēr tā kontrolē gāzes tranzītu uz Centrāleiropu. Kad sāks strādāt «Nord Stream 2», kas Krievijas gāzi tieši piegādās Vācijai, un ja tiks atslēgti Ukrainas gāzes cauruļvadi, Krievija varēs saasināt konfliktu ar Ukrainu un pilna mēroga Ukrainas un Krievijas karš būs daudz ticamāks, sacīja Moraveckis.
Pagājušajā mēnesī Pasaules ekonomikas forumā Davosā Moraveckis pavēstīja, ka «Nord Stream 2» gāzes tranzītu caur Ukrainu padarīs nevajadzīgu.
Viņš piebilda, ka Eiropai «Nord Stream 2» nav vajadzīgs starpsavienojumu un sašķidrinātās gāzes termināļu dēļ, kas ļauj Eiropai katru gadu importēt 180 miljardus kubikmetru gāzes.
«Nord Stream 2» būs Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinās dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā. Paredzēts, ka «Nord Stream 2» divu cauruļvadu sistēma palīdzēs Eiropai nodrošināt gāzes importa vajadzības ar jaudu 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā.
Projekts izmaksās gandrīz desmit miljardus eiro, un to paredzēts sākt īstenot 2018.gada aprīlī.