Nemainoties Latvijas iedzīvotāju attieksmei par nelikumīgu audiovizuālā satura nelegāla satura patērēšanu Latvijā, iespējams, būs jārosina likuma grozījumi par patērētāju sodīšanu, šodien žurnālistiem pauda biedrības «Par legālu saturu!» izpilddirektore Dace Kotzeva.
Lai pievērstu sabiedrības uzmanību tam, kādu kaitējumu nodara audiovizuālā satura nelikumīgas aprites bizness, biedrība «Par legālu saturu!» sadarbībā ar Valsts policiju (VP) rīkos pretpirātisma sociālo kampaņu «Nemāni sevi - tu zodz!». 2015.gadā izveidotās biedrības dibinātāji ir tādi Latvijā pazīstami audiovizuālā satura ražotāji kā, piemēram, «Lattelecom», «Baltcom» un «Viasat» Latvijas filiāle.
Kotzeva šodien uzsvēra, ka gada beigās varēs novērtēt, vai kampaņa un policijas darba rezultāti būs devuši savus rezultātus sabiedrības attieksmes maiņā. «Ja nē, tad būs jāskatās kādi likumdošanas grozījumi un jāiet uz galapatērētāju sodīšanu kā Francijā, Vācijā un Lielbritānijā. Ārzemēs eksistē trīs veida brīdinājuma sistēma, proti, pirmajā reizē konstatējot nelegāla satura lietošanu cilvēkam atsūta paziņojumu - brīdinājumu, otrajā reizē jau seko naudas sods, bet trešajā reizē vienkārši patērētājam atslēdz internetu. Strādā perfekti. Mēs, Latvijā, runājot luksofora kategorijās, ieslēdzam dzelteno gaismu un mēģinām pa labam sabiedrību uzrunāt un veicināt apzinīguma līmeņa celšanu. Nu ja nesanāks, tad domāsim pēc tam tālāk,» norādīja Kotzeva.
VP priekšnieks Ints Ķuzis šodien paziņoja, ka audiovizuālā satura nelikumīgas aprites biznesa «aisberga redzamā daļa» ir apkarota, taču nacionālo draudu novēršanas nolūkā policija turpinās pievērst pastiprinātu uzmanību šai problēmai.
VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Dmitrijs Homenko norādīja, ka šogad policija turpinās pārbaudes publiskās vietās, kurās tiek izmantots audiovizuālais saturs. Tāpat policija turpinās ciešāku sadarbību ar kabeļtelevīzijas operatoriem no kuru puses sākumā bijusi piesardzīga attieksme pret policijas aktivitātēm. Policija arī turpinās pārbaudes pie interneta piekļuves pakalpojuma sniedzējiem. Likumsargi arī sola uzmanīt saimniecisko darbību nereģistrējušas personas, kuras konfigurē televīzijas uztvērējus nelicencētai audiovizuāla satura uztveršanai.
«Kā galveno man gribētos atzīmēt, ka mēs sagatavosim tiesisko rīku, lai varētu administratīvā un kriminālprocesuālajā plāksnē ierobežot nelegāla satura izplatīšanu Latvijas interneta vidē. Tas nozīmē ārzemēs esošo nelicencēta satura izplatītāju ierobežošanas mehānisma izstrādi un signāla bloķēšanu internetā. Mēs informēsim komersantus par gadījumiem, kad viņi savos tīklos, paši neapzinoties, izplata nelegālo straumēšanu, proti, nodrošina saviem klientiem iespēju skatīties pirātisko saturu. Ja mēs konstatējam pirātisku saturu, tad mums ir visas tiesības vērsties pie interneta pakalpojuma sniedzēja un informēt, ka viņš ar savu rīcību, atļaujot lietotājam apmeklēt konkrēto vietni, atbalsta nozieguma izdarīšanu. Viņi mūs jau atbalsta un nākotnē noteikti paplašināsies to interneta vietņu skaits, kuras atverot, parādīsies paziņojums, ka šis resurss Latvijā nav pieejams, jo pārkāpj autortiesības. Tas ir mūsu lielākais izaicinājums, proti, liegt saturu nelegālajiem straumēšanas servisiem,» norādīja Homenko.
Lai arī pērn audiovizuālā satura nelikumīgas aprites biznesa apkarošanā noformēti administratīvā pārkāpuma protokoli neviens no nelegālā satura lietotājiem nav sodīts. Kā uzsvēra Homenko, policijas mērķis nav sodīt lietotājus, jo vairākos gadījumos lietotāji nemaz neapzinās šāda satura patērēšanu.
Homenko gan vērsa uzmanību, ka policijai nav pašmērķis aizstāvēt citu valstu autortiesību īpašniekus. Ja šie īpašnieki nav pārstāvēti Latvijā un nevēršas ar iesniegumu policijā, tad likumsargiem nav tiesiska mehānisma kā viņus aizsargāt.
Homenko policijas iecerētās aktivitātes aicināja nejaukt ar interneta satura cenzūru. Mehānisms, ko varētu ieviest paredzētu nevis bloķēt, bet atturēt nelegālā satura patērētājus no iespējas netieši kļūt pat nozieguma līdzdalībniekiem. «Policija vēlas izmeklēt konkrētas krimināllietas, ja būs saņemts iesniegums no autortiesību īpašnieka, ka interneta resurss X pārkāpj viņu tiesības, jo visai pasaulei pārraida audiovizuālo īpašumu,» uzsvēra Homenko.
Jau ziņots, ka atbilstoši 2016.gadā veiktam pētījumam, katrs otrais jeb 46,3% Latvijas iedzīvotāju kaut reizi izmantojuši interneta saturu nelegāli, turklāt 240 000 iedzīvotāju Latvijā izmanto nelegālos televīzijas pieslēgumus.
Vienlaikus par deviņiem procentpunktiem, proti, līdz 31% palielinājies to interneta vietņu nelegālo lietotāju skaits, kuri attaisno savu rīcību.
VP pērn sākusi 19 kriminālprocesus, kuru rezultātā pārtraukta televīzijas satura nelegāla piegāde aptuveni 20 000 lietotāju. Kopumā audiovizuālā satura nelicencētas aprites ierobežošanas pārkāpšana tiek inkriminēta 12 personām, no kurām vienai par nelegālās televīzijas izplatīšanas organizēšanu aptuveni 8000 klientiem un uzņēmējdarbību bez licences tiesa piemēroja drošības līdzekli apcietinājumu. Aizdomās turētais divus mēnešus pavadīja Rīgas Centrālcietumā.
Krimināllietās arī sākti divi procesi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskai personai. Bargākais piespiedu ietekmēšanas līdzeklis ir uzņēmuma likvidācija.
Realizējot valdības politisko iniciatīvu un arī VP prioritāti - cīņu ar kibernoziegumiem un nelegālās televīzijas apkarošanu, VP kopumā pērn veikusi 563 audiovizuāla satura legalitātes pārbaudes. Kopumā policijā sākta 61 administratīvā pārkāpuma lieta un noformēti 23 administratīvā pārkāpuma protokoli.
