TVNET devās uz Ainažiem, lai pārliecinātos par situāciju, kāda ir bērnu psihiatrijā. Ārstu trūkums nav vienīga problēma.
Tiesībsarga biroja pārmetumi par pārmērīgi ilgo fiksācijas laiku attiecas uz vienu konkrētu gadījumu, apliecināja Bojārs – slimnīcas vienīgais pastāvīgais psihiatrs, narkologs. «Pastāv normatīvie akti, kas paredz pacientu mehānisku piespiedu fiksāciju gadījumos, kad viņi ar savu uzvedību kļūst bīstami sev vai apkārtējiem un citādi nav iespējams viņus nomierināt. Konkrētajā gadījumā paciente pirms tam bija izmukusi no slimnīcas teritorijas, nozagusi gaļas iesmu un ar to mēģināja sadurt sev kaklu. Kad viņu atveda uz nodaļu, meitene teica, ka nespēj valdīt pār sevi, un lūdza viņu fiksēt.
Runājot ar pacientes māmiņu, pārjautāju, vai viņai ir iebildumi pret fiksāciju, un saņēmu striktu atbildi: «Vai tad kāds grib, lai viņa sev padara galu?»
Vēl es pārjautāju: vai viņa šajā situācijā vēlas pārtraukt ārstēšanu? Meitenes mamma atbildēja, ka nekādā gadījumā.»
Meitenes fiksācija ilga astoņas stundas. Parasti pacients nomierinās 20 līdz 40 minūšu laikā, lielākajā daļā gadījumu bez papildu medikamentu terapijas, stāsta ārsts. Šajā gadījumā ilgstošā fiksācija bija nepieciešama, lai glābtu meitenes dzīvību.