Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apmērs pērn saruka līdz 7,23 miljardiem eiro

FOTO: PantherMedia/Scanpix

Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apmērs pagājušajā gadā sarucis par 56,14 miljoniem eiro - līdz 7,23 miljardiem eiro, liecina «Lursoft» apkopotā informācija.

«Pēc tam, kad 2015.gadā ārvalstu tiešo investīciju uzkrājums sasniedza savu visu laiku augstāko punktu, pēdējie divi gadi iezīmējušies ar lejupejošu tendenci,» atzīmēja «Lursoft» pārstāvji, piebilstot, ka 2016.gadā akumulēto investīciju apmērs saruka par 3,2%, bet pērn - vēl par 0,8%.

Pagājušajā gadā reģistrētas 10 333 darbības ar ārvalstu tiešajām investīcijām, tostarp gan veicot investīciju ieguldījumus Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos, gan arī izņemot jau iepriekš ieguldītos līdzekļus.

2017.gadā lielākais uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apmēra pieaugums fiksēts oktobrī, kas noticis pateicoties SIA «Cemex» pamatkapitāla palielināšanai par 80 miljoniem eiro. Uzņēmuma pamatkapitāls palielināts, tā vienīgajam dalībniekam Nīderlandē reģistrētajai kompānijai «Rugby Holding B.V.» izdarot naudas ieguldījumu kompānijas kapitālā, un palielinot pamatkapitāla daļu skaitu par 5000.

Savukārt lielākais uzkrāto investīciju kritums pērn bija decembrī, kad ārvalstu tiešo investīciju akumulētais apmērs samazinājās par 159,33 miljoniem eiro. Viens no galvenajiem iemesliem šādai tendencei bija 2006.gadā reģistrētās holdingkompānijas SIA «GE Money Latvia Holdings» likvidēšana, samazinot akumulēto investīciju apmēru par 226,79 miljoniem eiro.

«Lursoft» apkopotā informācija arī liecina, ka 2017.gads nav ieviesis būtiskas korekcijas nozarēs, kuras spējušas piesaistīt visvairāk investīciju.

Pērn ārvalstu tiešo investīciju apmērs visstraujāk pieaudzis nekustamo īpašumu jomā strādājošiem uzņēmumiem - pateicoties piesaistītajām investīcijām, pērn akumulēto ārvalstu tiešo investīciju apmērs šīs jomas uzņēmumu pamatkapitālos audzis par 110,1 miljonu eiro. Teju uz pusi mazāks pieaugums nekā nekustamo īpašumu jomas uzņēmumiem 2017.gadā bijis nemetālistisko minerālu izstrādājumu ražošanas sfērai, proti, šajā nozarē strādājošo uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīto ārvalstu investīciju apmērs palielinājies par 56,98 miljoniem eiro.

«Lursoft» pārstāvji atzīmēja, ka vairākus gadus pēc kārtas stabilu vietu sarakstā ieņem arī uzglabāšanas un transporta palīgdarbību, kā arī sauszemes un cauruļvadu transporta nozares, kuru akumulēto investīciju apmērs 2017.gadā pieaudzis par attiecīgi 45,12 miljoniem eiro un 28,64 miljoniem eiro. «Top 5» noslēdz būvniecības sektors, kurā ieguldīto ārvalstu investīciju summas uzkrājums gada laikā pieaudzis par 26,46 miljoniem eiro.

Līdzīgi kā citus gadus, arī pērn līderpozīcijās bija Krievija ar 1002 investīciju ieguldījumiem, seko Lietuva - 455 investīciju ieguldījumi, Igaunija - 431 ieguldījums, Ukraina - 331 ieguldījums un Baltkrievija - 224 ieguldījumi.

Salīdzinot ar 2016.gadu, pērn Krievijas investoru ieguldījumu skaits sarucis par 263 gadījumiem, savukārt Lietuvas un Igaunijas ieguldījumu skaits saglabājies praktiski nemainīgs, proti, 2016.gadā Lietuvas investori Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos veica 462 ieguldījumus, bet Igaunijas – 434. Vienlaikus pieaudzis Ukrainas investoru ieguldījumu skaits, jo 2016.gadā no šīs valsts tika reģistrēti 309 ieguldījumi. Baltkrievijas investoru ieguldījumu skaits pērn samazinājies par 36 gadījumiem.

«Lai gan Krievijas investori 2017.gadā investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījuši visbiežāk, apjomīgākās summas investējuši nīderlandieši. Pēc «Lursoft» aprēķiniem, aizvadītajā gadā no Nīderlandes Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieplūduši 217,66 miljoni eiro. Tikai nedaudz mazāk, proti, 206,65 miljoni eiro ieguldījuši Zviedrijas pārstāvji. Krievija ar 54,28 miljoniem eiro ierindojusies saraksta sestajā pozīcijā,» norādīja «Lursoft» pārstāvji.

Pēc «Lursoft» datiem, kamēr sarakstā pēc investēšanas gadījumu skaita pirmajā vietā ierindojusies Rīga, tās tiešo investīciju bilance bijusi negatīva, proti, no Rīgā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitāliem izņemtas lielākas ārvalstu investīciju summas nekā ieguldītas. Gada laikā Rīgā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos uzkrāto ārvalstu investīciju apmērs samazinājies par 148,47 miljoniem eiro, kas ir lielākais kritums starp visām Latvijas pašvaldībām.

Vienlaikus Ventspilī reģistrētajos uzņēmumos ieguldīto ārvalstu investīciju uzkrātais apmērs gada laikā pieaudzis par 43,1 miljonu eiro, kas panākts pateicoties vienam darījumam – pērn AS «Ventspils nafta» par 43,7 miljoniem eiro pārdeva 51% SIA «Ventspils nafta termināls» kapitāldaļas «Vitol» grupā ietilpstošajai Nīderlandes kompānijai «Martank».

Otrajā vietā pēc uzkrāto investīciju apmēra pieauguma 2017.gadā ierindojusies Liepāja ar 35,91 miljonu eiro. Tostarp lielākās investīcijas nodrošinājusi 2017.gadā reģistrētā AS «European Lingerie Group», kuras pamatkapitālā Kipras «Myrtyle Ventures Limited» ieguldījusi 39,93 miljonus eiro. Kopumā 2017.gadā reģistrēti 197 darījumi ar Liepājā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitāliem, no tiem 111 gadījumos veikti investīciju ieguldījumi.

Pagājušajā gadā par 12,26 miljoniem eiro palielinājies Jelgavā reģistrētajos uzņēmumos uzkrāto ārvalstu investīciju apmērs. Lielāko artavu investīciju pieaugumā devis darījums ar SIA «Latvijas piens» kapitāldaļām - pērn par kompānijas lielāko kapitāldaļu turētāju kļuva vācu «Eximo Agro-Marketing».

Starp pašvaldībām, kurās reģistrētajos uzņēmumos uzkrāto tiešo ārvalstu investīciju apmērs gada laikā pieaudzis visstraujāk, ierindojušies arī divi Pierīgas novadi - Ķekavas novads ar 6,81 miljona eiro pieaugumu un Salaspils novads ar 6,36 miljonu eiro pieaugumu. Ķekavas novadā pagājušajā gadā reģistrēti 66 darījumi ar ārvalstu investīcijām, no kuriem 41 gadījumā investīcijas ieguldītas. Lielākās investīcijas pērn Ķekavas novadā bijušas Alekseja Babenko 10 miljonu eiro ieguldījums 2010.gadā reģistrētā SIA «MGM Baltic» pamatkapitālā, kā arī «Rethree Ltd» 9,15 miljonu eiro ieguldījums SIA «Fraternitas» pamatkapitālā.

Salaspils novadā 2017.gadā fiksēti 62 darījumi ar ārvalstu tiešajām investīcijām, no tiem 13 gadījumi saistīti ar investīciju ieguldīšanu un izņemšanu no ražošanas uzņēmuma SIA «MTM Ing» pamatkapitāla.

Neskatoties uz to, ka Rīgā uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apmērs pērn piedzīvojis būtisku kritumu, kopumā galvaspilsētā aizvadītajā gadā reģistrēts 3151 pozitīvs investēšanas gadījums uzņēmumu pamatkapitālos. Tas ir teju 25 reizes vairāk nekā tuvākajai sekotājai Jūrmalai, kurā reģistrēti 127 investīciju ieguldīšanas gadījumi. Uzkrāto ārvalstu investīciju apmērs Jūrmalas uzņēmumos sasniedzis 64,95 miljonus eiro, ierindojot to starp visām Latvijas pašvaldībām devītajā vietā. Pērn uzkrāto investīciju apmērs Jūrmalā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos samazinājies par 1,2 miljoniem eiro.

Trešajā vietā ar 111 ieguldīšanas gadījumiem pagājušajā gadā ierindojusies Liepāja, savukārt ceturto vietu ar 93 investēšanas gadījumiem ieņēma Daugavpils - pagājušajā gadā uzkrāto ārvalstu investīciju apmērs Daugavpilī reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos samazinājies par 853,2 tūkstošiem eiro. «Top 5» sarakstu noslēdz Mārupes novads, kurā reģistrētajos uzņēmumos 2017.gadā fiksēti 76 ārvalstu tiešo investīciju ieguldīšanas gadījumi. Uzkrāto investīciju apmērs Mārupes uzņēmumu pamatkapitālos pagājušajā gada samazinājies par 8,92 miljoniem eiro - līdz 96,83 miljoniem eiro.

Uz augšu