Kā ziņots, Okupācijas muzeja pētnieki guvuši pierādījumus tam, ka telpā, kas jau iepriekš tika uzskatīta par Stūra mājas šautuvi, patiešām ir notikusi šaušana.
Kā aģentūru LETA informēja Okupācijas muzeja Sabiedrisko attiecību nodaļā, minēto apstiprina ložu caurumi oriģinālajos, 1941.gadā esošajos sienas dēļos, kā arī atrastie lietiskie pierādījumi – lodes.
Kā skaidroja Okupācijas muzejā, līdz šim zināms, ka 1941.gadā, līdz nacistiskās Vācijas iebrukumam, čekas ēkas šautuvē tika izpildīti 186 nāves sodi. Tos piesprieda Baltijas Īpašā kara apgabala kara tribunāls un LPSR Augstākās Tiesas Krimināllietu tiesu kolēģija par pretošanos vai nesadarbošanos ar komunistisko okupācijas varu. Izpildītājs bija Rīgas čekas komandants Aleksandrs Jermolajevs. Atsevišķos gadījumos tas varēja būt arī kāds no viņa dežurējošajiem palīgiem - Parfenovičs, kura vārds nav zināms, vai Jēkabs Lācis.
Šīs eksekūcijas pret Latvijas pilsoņiem ir uzskatāmas par nelikumīgām, bet nāves sodi - par slepkavībām.
Tāpat ziņots, ka VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ), lemjot par Stūra mājas jeb Tetera nama nākotni, rosina to dalīt divās daļās - Stūra mājas daļā saglabājot vēstures liecības un piemiņu par politiski represētajiem un Latvijas vēstures drūmo periodu, bet atlikušajā Tetera nama daļā atjaunojot iepriekšējo spozmi un dzīvību, aģentūru LETA informēja VNĪ.
«Katram namam ir sava vēsture, un tā ir jāskata kontekstā. Tetera nama atklāšanas brīdī, 1912.gadā, ēka atspoguļoja neoklasicisma arhitektūru un iekļāvās kopējā jūgendstila formu estētikā. Līdz Latvijas pirmajai brīvvalstij tajā rosījās īrnieki, kaldināja mūzikas talantus, rīdzinieki devās uz bibliotēku un nodarbojās ar komercdarbību. Savukārt pēc 1920.gada ēka ieguva valstisku un sabiedrisku nozīmi. Manuprāt, šis ir tas, kas veido nama patieso identitāti un būtību,» uzsvēra VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.
Tetera namam ir piešķirts Valsts nozīmes vēstures notikumu «Komunistiskā režīma represīvo iestāžu darbības vieta - Stūra māja» statuss, kā arī tas ir Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa «Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs» daļa, UNESCO Pasaules kultūras mantojuma objekta «Rīgas vēsturiskais centrs» daļa un vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis «Īres nams ar veikaliem».