Eiropas Savienības (ES) nākotnes virzība atkarīga no tā, kā dalībvalstis ievēros jau esošos līgumus un solījumus, sarunā ar aģentūru LETA norādīja nevalstiskās organizācijas «Eiropas kustība Latvijā» prezidents Andris Gobiņš.
Eksperts: ES nākotnes virzība atkarīga no tā, kā dalībvalstis ievēros jau esošos līgumus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Gobiņš skaidroja, ka viens no lielākajiem 2018.gada ES izaicinājumiem būs «Breksit» sarunu turpinājums. Pēc Gobiņa domām, grūti paredzēt, kā puses spēs vienoties par nepieciešamajiem jautājumiem, tādēļ risks par «nesakārtotu» Lielbritānijas izstāšanos no ES joprojām saglabājas.
Nevalstiskās organizācijas prezidents ir pārliecināts, ka viens no izaicinājumiem būs arī ES nākotnes virzība, tomēr no «Breksit» tā būs atkarīga mazāk, nekā no tā, kā ES dalībvalstis attieksies pret jau parakstītajiem līgumiem. Kā piemēru viņš minēja demokrātijas apdraudējumus dažādās valstīs - Polijā un Ungārijā, kā arī korupciju Rumānijā un Māstrihtas kritēriju ievērošanu.
«Tā nav tikai Polija vai Ungārija, kas neievēro kādus likumus, arī Māstrihtas kritērijos daudzām valstīm ir daudz rūpīgāk jāpiestrādā pie atbildīgas budžeta politikas. Kad būs atrisināts viss, kas saistīts ar esošo līgumu ievērošanu, tikai tad būs veiksmīgas sarunas par Eiropas nākotni – budžetu, Dublinas līgumu, ciešāka vai ne tik ciešu sadarbību un citām reformām un jautājumiem,» uzsvēra Gobiņš.
Viņš skaidroja, ka esošo līgumu un doto solījumu ievērošana ir galvenais priekšnoteikums, lai pārējās problēmas varētu automātiski atrisināties.