Ziemassvētkos daudzās ģimenēs tieši eglīte ir viens no būtiskākajiem īpašās noskaņas veidojošiem elementiem. Ja tādu vēl neesi sarūpējis, ieklausies padomos, kādu labāk izvēlēties, lai prieks būtu ne tikai tev un tavai ģimenei, bet ar savu lēmumu arī nenodarītu kaitējumu videi. Kura labāka – eglīte no meža, pirkta podiņā vai tomēr plastmasas eglīte, kas teorētiski kalpo daudzu gadu garumā?
Plastmasas eglīte pārdzīvos tavus bērnus un mazbērnus (1)
Ja izmantojam iespēju pašiem nocirst vienu eglīti AS «Latvijas valsts meži» (LVM) apsaimniekoto mežu teritorijās, kaitējums videi netiks nodarīts, apgalvo uzņēmuma pārstāvis Tomass Kotovičs. «Mēs šobrīd esam nepilni 2 miljoni iedzīvotāju uz 3,5 miljoniem hektāru mežu, līdz ar to vienas eglītes nociršana dabai pāri nenodarīs, bet tie, kas vēlas būt īpaši draudzīgi videi, var iegādāties kādu kāpostgalvu un burkānus, ar tiem doties uz mežu, atrast visskaistāko eglīti un izdekorēt to ar līdzi paņemtajiem dārzeņiem. Kad svētki mežā nosvinēti, tad dekorējumi paliks kā pārtika kādai stirnai vai briedim,» videi visdraudzīgāko svētku svinēšanu iesaka Tomass Kotovičs.
Ziemassvētki ir laiks, kad sevi motivēt būt videi draudzīgiem un izvēlēties apzināto minimālismu, lai mazāk mēs tiektos pēc mantām un lietām. Biedrības «homo ecos» projektu vadītāja Elīna Pekšēna aicina uzdot jautājumu sev un ģimenei, vai tiešām šajos svētkos mums mājās ir vajadzīga eglīte, jo ļoti iespējams, ka svētku priekam pietiek ar tām grezni izrotātajām eglītēm, kas redzamas publiskajā telpā, var arī doties uz mežu un svētku brīžus pavadīt tur uz vietas. Ja tomēr svētku noskaņu vēlamies ienest mājās, telpu var dekorēt ar sausiem zariem, kas ietonēti gaišos toņos un papildināti ar dekoriem. Ja plānots kādu sienu drīzumā pārkrāsot, var eglīti uzzīmēt uz šīs sienas.
Vides aktīviste gan arī apzinās, ka daudzās ģimenēs eglīte ir nozīmīgākā svētku rota, un arī šajā gadījumā iespējami videi draudzīgi risinājumi.
Daļa cilvēku maldīgi domā, ka, iegādājoties plastmasas eglīti, viņi nodarīs videi mazāku kaitējumu. Atspēkojot šo mītu, Elīna Pekšēna uzsver, ka jebkas, kas gatavots no plastmasas, mūžīgi paliks uz šīs planētas, kādā brīdī nonākot izgāztuvē un pārdzīvojot mūsu bērnus un mazbērnus.
Labāk izvēlēties eglīti, kas augusi tepat Latvijā, ne vien tāpēc, ka tādā veidā atbalstām vietējos ražotājus, bet tas ir būtisks aspekts arī no vides aizsardzības viedokļa. Eglīte, kas mērojusi tūkstošiem kilometru, lai nonāktu pie pircēja, jau radījusi kaitējumu videi, jo transportēšanas rezultātā izdalījušies izmeši, kā arī bijuši vajadzīgi citi resursi, lai to, piemēram, uzglabātu.
Ja tomēr izvēlamies pēc eglītes doties paši valsts mežos, jāievēro vairāki nosacījumi, piemēram, eglīti nekādā gadījumā nedrīkst cirst jaunaudzēs. Tomass Kotovičs īpaši uzsver, ka nedrīkst eglīti cirst, atstājot celmu krūšu līmenī.
«Neesiet slinki un nekaunīgi, jo kāda stirna, bēgot no suņa vai vilka, var uzskriet tam virsū un savainoties,»
brīdina LVM pārstāvis. Eglīte ir jānozāģē pie pašas zemes.
Arī eglīšu rotājumus un dekorus iespējams izvēlēties videi draudzīgus, un tie būs ne mazāk krāšņi un skaisti kā veikalā nopērkamie. Vides organizācijas pārstāve iesaka izvēlēties dabas materiālus, piemēram, eglītē iekārt čiekurus vai mazos ābolīšus, ko var izrotāt ar lentītēm, kaltētas apelsīnu šķēlītes, kas izskatās pēc saulītēm, taču vēl daudz ideju var atrast globālajā tīmeklī. Vēl viens videi draudzīgs risinājums ir izvēlēties stikla dekorējumus no mammas un vecmammas laikiem, jo galvenais ieteikums ir necensties katru gadu no jauna iegādāties dekorējumus veikalos, izvēloties plastmasas bumbas vai spīdīgas virtenes, jo šie materiāli nav pārstrādājami.