«RīgaTV 24» šogad prognozē 25% apgrozījuma pieaugumu

Ilustratīvs attēls. FOTO: Ieva Čīka / LETA

AS «TV Latvija», kam pieder televīzijas kanāls «RīgaTV 24», prognozē, ka uzņēmuma apgrozījums šogad varētu pieaugt par 25%, pastāstīja «RīgaTV 24» direktors Klāvs Kalniņš.

«Trešo gadu pēc kārtas tiek plānota strauja apgrozījuma izaugsme. Pieaugums šogad pret iepriekšējo gadu varētu sasniegt ap 25%, un pret 2015.gadu pat 35-40%. Televīzija ir atradusi savu nišu tirgū un spēj piesaistīt savu skatītāju,» sacīja Kalniņš.

Viņš sacīja, ka "RīgaTV 24 vēl joprojām atrodas attīstības stadijā un tajā tiek ieguldīti lieli līdzekļi satura un efektivitātes attīstībā, tehnikā un tādās tehnoloģijās, kā internets un "video pēc pieprasījuma" ("video on demand") servisa nodrošināšanā, tāpēc uzņēmuma akcionāru mērķis nav īstermiņa peļņa un patlaban tiek ieguldīts liels darbs, lai izaugsmes tempu turpinātu līdz 2020.gadam.

Kopumā Kalniņš uzņēmuma un kanāla «RīgaTV 24» darbību šogad vērtē kā pozitīvu, jo kanāls šogad pārliecinoši ieņēmis savu vietu informatīvo raidījumu nišā, pateicoties kanāla unikalitātei, nodrošinot dažādu viedokļu un notikumu analīzi tiešraidēs. Viņš uzsvēra, ka kanāls audzis un ieņēmis savu vietu mediju tirgū gan pēc sasniegtās auditorijas rādītājiem, gan piedāvāto informatīvo raidījumu klāsta. «Vēl jo vairāk, tie «RīgaTV 24» raidījumi, kas veidoti televīzijas pirmsākumos, no 2014.gada janvāra ir spēcīgi savā nišā, piemēram, «Preses Klubs», kas sasniedz aptuveni 200 000 skatītājus nedēļā, «Globuss», «TOP5», «Rampas Ugunis»,» sacīja «RīgaTV 24» direktors.

Viņš norādīja, ka šā gada laikā «RīgaTV 24» aizvien straujāk pietuvojies LTV7 skatītāju auditorijai, jo laikā, kad LTV7 nenodrošina Latvijas vai pasaules sporta sacensību translācijas, «RīgaTV 24» sasniedz vienlīdzīgu skatītāju auditoriju. Vienlaikus viņš norādīja, ka kanāla tālāko attīstību traucē tādi faktori kā sabiedrisko mediju neiziešana no reklāmas tirgus, retranslēto mediju atrašanās Latvijas reklāmas tirgū, kā arī neskaidrie Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma punkti par reklāmas izvietošanu un to interpretācijas.

Viņš atzina, ka mūsdienās, kad Latvijas skatītājiem pieejama digitālā televīzija, piedāvājuma klāsts un iespējas ir ļoti plašas. Piemēram, aplūkojot kabeļoperatoru piedāvājumus, tie sastāv no vairākiem desmitiem televīzijas kanāliem, kur mazākumā ir Latvijas televīziju veidotais saturs. Vienlaikus vairums Latvijā retranslētie televīzijas kanāli, pēc Kalniņa teiktā, nepakļaujas Latvijas saistošajiem mediju likumiem un noteikumiem, kas, viņaprāt, pašlaik ir galvenais nozares problēmjautājums. Viņš norādīja, ka ārzemju medijiem, kuri nav saņēmuši Latvijas licences, nav nekādu ierobežojumu piedalīties reklāmas tirgū un tie nepakļaujas Latvijas likumdošanai, kas grauj vietējo mediju un reklāmas vidi. «Latvijas lēmējvarai ir jāvēršas pret šiem medijiem un jārada iespēja juridiski ieviest normu, ka retranslētajiem kanāliem ir jāizņem licence Latvijā,» sacīja «RīgaTV 24» vadītājs.

Runājot par nozares tendencēm, viņš norādīja, ka patlaban strauji aug arī nelineārās televīzijas attīstība, tādēļ lineārajām televīzijām ir jābūt fleksiblām un jāstrādā, lai nodrošinātu saturu nelineāras televīzijas veidolā. Minētā iemesla dēļ, Latvijas likumdevējiem ir ļoti daudz darba, lai sakārtotu šo jomu, uzsvēra Kalniņš.

Tāpat viņš sacīja, ka nākamgad gaidāmas Saeimas vēlēšanas, līdz ar to no 2018.gada sākuma sāksies aktīvāka kontrole pār politiskajām reklāmām televīzijās. «Mūsdienās mediju lietošanas paradumi ir mainījušies, taču likumi, kas skar lineāro un nelineāro mediju kontroli, nav piedzīvojuši atbilstošus grozījumus un papildinājumus. Ja runājam par priekšvēlēšanu aģitāciju, šī brīža likums ierobežo tikai TV medijus. Šis likums ir novecojis un neatbilst mūsdienu realitātei un iespējām,» skaidroja Kalniņš.

Viņš norādīja, ka sabiedrība aizvien vairāk informācijas iegūst no nelineārajiem medijiem, piemēram, mobilajām aplikācijām un interneta, taču minētie mediji netiek pietiekami kontrolēti. «RīgaTV 24» direktora ieskatā priekšvēlēšanu aģitācijas un mediju likumi ir jāattiecina uz visām platformām vai jāmaina aizliegumi, kas attiecas uz televīzijām. «Sabiedriskajiem medijiem tiek kompensēti neiegūtie ieņēmumi no politisko reklāmu izvietošanas ierobežojumiem, taču komercmedijiem šādas kompensācijas netiek piešķirtas. Ja netiek mainīti aizliegumi par pirmsvēlēšanu aģitāciju, atbildīgajām institūcijām būtu jānodrošina vienlīdzīgas iespējas ar sabiedriskajiem medijiem, un [komerciālajiem medijiem] būtu jāsaņem kompensācijas,» uzsvēra Kalniņš.

«RīgaTV 24» īpašniece AS «TV Latvija» dibināta 2007.gadā, un tās pamatkapitāls ir 800 004 eiro. Uzņēmuma valdes loceklis ir Kristiāns Alhimionoks.

AS «TV Latvija» pērn strādāja ar 872 991 eiro apgrozījumu un zaudējumiem 334 403 eiro apmērā. Savukārt 2015.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 701 266 eiro, bet zaudējumi - 310 598 eiro.

Uz augšu
Back