/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pasludinājusi spriedumu lietā «Kalēja pret Latviju», kurš paredz Latvijai par nesamērīgi ilgu lietas izskatīšanu izmaksāt kompensācija par morālo kaitējumu 4000 eiro apmērā, informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).
Par nesamērīgi ilgu lietas izskatīšanu Latvijai jāizmaksā kompensācija par morālo kaitējumu € 4000 eiro
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
ECT iesniegtajā pieteikumā Ineta Kalēja sūdzējās, ka krimināllietas, kurā viņa tika saukta pie kriminālatbildības par naudas piesavināšanos, izskatīšana bija nesamērīgi ilga, proti, tā tika izskatīta deviņus gadus. Tāpat viņa sūdzējās, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā, nopratinot viņu kā liecinieci, netika nodrošinātas tiesības uz aizstāvību.
Iesniedzējas ieskatā tādējādi tika pārkāptas viņas tiesības uz taisnīgu tiesu un lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, kā arī tiesības uz aizstāvību.
Vērtējot to, vai krimināllietas izskatīšanas ilgums ir saprātīgs, ECT piekrita, ka iesniedzējas krimināllieta bija pietiekami sarežģīta, jo iesniedzēja tika apsūdzēta par naudas piesavināšanos kopumā 19 epizodēs, un lietā bija divi apsūdzētie, taču lietas sarežģītība ECT ieskatā pati par sevi nevar attaisnot procesa ilgumu.
ECT arī norādīja uz būtiskiem trūkumiem izmeklēšanā, kuri tika novērsti tikai pēc tam, kad lieta tika trīs reizes nosūtīta atpakaļ papildu izmeklēšanai. ECT ieskatā tieši šie trūkumi, kas netika novērsti saprātīgā termiņā, noveda pie nesamērīgi ilga pirmstiesas procesa. Tāpat ECT konstatēja ilgus bezdarbības posmus laikā, kad lieta tika izskatīta tiesā, jo pēc krimināllietas nodošanas iztiesāšanai, pirmās instances tiesā vienu gadu, un apelācijas instances tiesā astoņus mēnešus nenotika neviena tiesas sēde.
Savukārt, vērtējot iesniedzējas sūdzību par tiesību uz aizstāvību iespējamo pārkāpumu, ECT norādīja, ka izmeklēšanas laikā iesniedzēja netika turēta apcietinājumā, tādēļ iesniedzējai netika liegtas tiesības uz aizstāvību pirms un pēc policijas veiktās nopratināšanas, turklāt iesniedzēja pati atteicās no aizstāvja klātbūtnes pēc 2005.gada 27.janvāra lēmuma pieņemšanas. ECT atzina, ka netika pārkāptas tiesības uz aizsardzību.
Ministrijā norādīja, ka 1998.gada 16.janvārī Valsts policija ierosināja krimināllietu par iesniedzējas iespējamo naudas piesavināšanos lielā apmērā savā darba vietā namu pārvaldē, kur iesniedzēja bija anulējusi iedzīvotāju veiktos komunālos maksājumus kases aparātā, anulējot čekus par skaidras naudas saņemšanu. Iesniedzēja netika informēta par šo lēmumu, bet gan uzaicināta uz pārrunām kā lieciniece.
Kopš kriminālprocesa uzsākšanas iesniedzēja tika vairākkārtīgi nopratināta liecinieces statusā par viņas saistību ar naudas piesavināšanos.