Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

Brīdinām: Latvijā katrs otrais riskē ar dzīvību liekā svara dēļ

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ekrānšāviņš

Latvijā katram otrajam iedzīvotājam ir liekā ķermeņa masa un aptaukošanās, šādu tendenci atklāj Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums par 2016. gadu. Sešu gadu laikā šis skaits no 45,1% pieaudzis līdz 51,1%, par ko bažīgi ir ārsti, jo liekais svars ir riska faktors daudzām slimībām, tostarp sirds un asinsvadu slimībām, kas joprojām ir biežākais nāves iemesls Latvijā.

LU Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta vadošais pētnieks Vilnis Dzērve par galvenajiem liekā svara rašanās iemesliem uzskata sēdošu dzīvesveidu, nepietiekamas fiziskās aktivitātes un neveselīgas maltītes. Viņš skaidro, ka organisms izmanto tik daudz tauku, cik nepieciešams organisma funkcionēšanai, savukārt viss pārējais nonāk uz vēdera un citām ķermeņa daļām kā liekais svars.

Kardiologs skaidro, ka tad, ja nēsājam līdzi liekos kilogramus, sirdij ir jāapasiņo arī šie liekie taukaudi, līdz ar to sirdij ir pastiprināta slodze. Sirds mazspēja, paaugstināts arteriālais spiediens un diabēts – tie ir trīs būtiskākie riska faktori cilvēkiem ar paaugstinātu ķermeņa masu un lieko svaru.

Šefpavārs Valters Zirdziņš šo tendenci skaidro ar mūsdienu dzīves ritmu un laika trūkumu pašiem gatavot veselīgas maltītes. Taču, dodoties pusdienot vai vakariņot, katrs pats var izvēlēties veselīgu vai neveselīgu ēdienu. Viņaprāt, vissliktākā situācija ir ar jaunatni, kas bieži par 2 eiro dodas apēst kādu burgeru, nevis izvēlas, piemēram, kartupeļu biezeni ar salātiem un kotleti. Tā saucamais «fast food» un arī slinkums pašiem gatavot veselīgas maltītes ir galvenie iemesli, kāpēc cilvēku ar lieko svaru īpatsvars sabiedrībā pieaug. Valters Zirdziņš arī kliedē mītu, ka ēst veselīgi ir dārgi, jo tieši šobrīd ir īstais brīdis, lai izbaudītu vitamīniem un minerālvielām bagāto rudens ražu, piemēram, uzturā iekļautu dažādas saknes, sēnes, kabačus, gurķus un kāpostus, savukārt ziemas periodā visu vērtīgo var atrast rudens ogās – brūklenēs, dzērvenēs, aronijās, pīlādžogās.

Arī Veselības ministrija kā atbildīgā institūcija par sabiedrības veselību un arī preventīvām aktivitātēm šobrīd realizē gan nacionāla, gan vietēja līmeņa aktivitātes ar mērķi uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, tostarp, lai izglītotu sabiedrību par veselīgu uzturu un veicinātu fiziskās aktivitātes. Ministrijas pārstāvji pauž cerības, ka īstenoto aktivitāšu komplekss samazinās liekā svara izplatību un nākotnē tā pieaugums vairs nebūs tik straujš.

Aktuālais šodien
Svarīgākais