WSJ: ASV superbumba varētu iznīcināt slēpto Irānas kodolieroču daļu (14)

Jaunās bumbas nosaukums ir GBU-57, ko dēvē arī par Massive Ordnance Penetrator. Atsaucoties uz armijas pārstāvjiem, žurnālisti to raksturoja kā 13 tonnas smagu bumbu, kas ievietota augsta blīvuma tērauda sakausējumā. Smagā bumba ir izstrādāta tā, lai pirms detonēšanas varētu iespiesties 60 metru dziļumā.

Militārie analītiķi sacīja, ka bumba varētu sasniegt tādus mērķus kā urāna bagātināšanas rūpnīca Fordovā, ko Irāna ir izveidojusi klintīs zem kalna.

“Tas ir tieši tas, kam tā ir paredzēta,” izdevumam sacīja Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra vecākais padomnieks Marks Kansians, kurš ir bijis iesaistīts bumbu atlasē armijai.

Pēc Kansiana teiktā, pirms bunkuru bumbas vēl bija pieejamas, armija uzskatīja, ka varētu izmantot kodolieročus, lai iznīcinātu šādus objektus kalnos, taču politisku iemeslu dēļ tie tika uzskatīti par šādiem nolūkiem nepieņemamiem. Pēc tam ASV iztērēja aptuveni 400 miljonus ASV dolāru, lai izstrādātu un pilnveidotu alternatīvus ieročus. Tagad ASV rīcībā ir aptuveni 20 šādas bunkuru triecienbumbas.

Publikācijā citēts arī bijušais ASV aizsardzības ministra vietnieka vietnieks Tuvo Austrumu jautājumos Miks Mulrojs, kurš apgalvo, ka gadījumā, ja ASV iesaistītos kaujās un uzbruktu Fordovas un Natanzas rūpnīcām, to iznīcināšanai būtu nepieciešamas aptuveni 12 bunkuru bumbas.

Fordo komplekss netālu no Gomas pilsētas uz dienvidiem no Teherānas atrodas līdz pat 90 metru zem zemes. Irāna urānu bagātina šeit, kā arī pašlaik jau bojātajā Natanzas rūpnīcā. Izdevums “Der Spiegel” raksta, ka Natanza patiesībā bija lielākais no abiem kompleksiem, taču Fordo būtu svarīgāks Irānas režīma potenciālajām militārajām ambīcijām. 2009. gadā Rietumu izlūkdienesti pirmo reizi publiski ziņoja par tā pastāvēšanu; Irāna šo iekārtu bija uzbūvējusi slepeni. Tas pastiprināja aizdomas, ka Teherāna vēlas radīt autombumbu.

Fordo darbojas aptuveni 3000 centrifūgu, kas paredzētas ieroču kategorijas urāna bagātināšanai. Tā tīrības pakāpe ir 60%, kas ievērojami pārsniedz civilām vajadzībām nepieciešamo līmeni, proti, nepilnus četrus procentus. Pirms uzbrukumiem Natanzā darbojās līdz pat 16 000 centrifūgu, lai gan tās nodrošināja zemāku urāna bagātināšanas pakāpi.

ASV izlūkdienesti pašlaik neuzskata, ka Irāna ir atsākusi savu kodolieroču programmu pēc tam, kad 2003. gadā starptautiskā spiediena rezultātā valsts bija spiesta to pārtraukt. Tomēr saskaņā ar Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) datiem Irāna pašlaik glabā 408 kilogramus bagātinātā urāna. Teherāna trīs nedēļu laikā varētu to pārvērst ieročiem derīgā materiālā – ar šo daudzumu vajadzētu pietikt, lai saražotu līdz pat deviņām kodolbumbām. Iespējams, ka būtu vajadzīgi vēl vairāki mēneši, lai no šī materiāla izveidotu kaujas galviņu.

Gaisa triecieni pret Irānas kodoliekārtām jau ir veikti

Atgādinām, ka Izraēla kā vienu no galvenajiem iemesliem kara sākumam min Irānas kodolieroču attīstību. Sākotnējie mērķi bija kodolobjekti, un uzbrukumi tiem turpinās līdz pat šim brīdim.

Saskaņā ar Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras sniegto informāciju Izraēla veica tiešus triecienus pa urāna bagātināšanas centrifūgām Natanzas rūpnīcā, kas atrodas pazemē. Paredzams, ka tiks uzbrukts arī Fordovas urāna bagātināšanas rūpnīcai, kas paslēpta dziļi kalnā aptuveni 90 metru dziļumā un kur, kā tiek uzskatīts, atrodas ap 3000 urāna bagātināšanai paredzētu centrifūgu.

Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (SAEA) iepriekš ziņoja par radioloģisko un ķīmisko piesārņojumu Natanzas iekšienē, bet ārpusē radiācija ir normāla. Vienlaikus Ukrainas eksperti izteikuši bažas par riskiem, kas saistīti ar iespējamu radiācijas noplūdi pēc kodoliekārtu bombardēšanas sākuma un Černobiļas katastrofai līdzīga scenārija atkārtošanos.