A. Barels: Daļa ideju pirms nonākšanas projektā vēl nav īsti noformulētas, taču jāatzīst, ka trīs vai četras labākās idejas, kas pārvērtušās reālā biznesā šajā projektā, kas notiek arī citās valstīs, nākušas tieši no Latvijas. Latviešu uzņēmēju idejas ir ļoti dažādas. Piemēram, kāda jaunā arhitekte pie mums nāca ar ideju attīstīt arhitektiem domātu programmatūru, kas ļautu nākotnes mājokli apskatīt virtuālajā realitātē.
Vēl viens interesants produkts: audionavigācijas sistēma cilvēkiem ar redzes problēmām. Produktu dzīvē ieviest varētu kā vides pieejamības projektu sadarbībā ar dažādu pilsētu atbildīgajiem dienestiem. Pilsētā tiktu uzstādīti raidītāji, un cilvēki savos telefonos varētu uzstādīt īpašu aplikāciju. Tuvojoties kādam objektam, viņi telefonā saņemtu informāciju par vietu, kur atrodas. Piemēram, pazemes gājēju pārejai tuvojoties, telefonā atskanētu audio paziņojums: jūs tuvojaties X pazemes gājēju pārejai, jums priekšā ir kāpnes ar 29 pakāpieniem.
Idejas ir ļoti dažādās attīstības stadijās. Piemēram, viens no dalībniekiem izstrādājis ārstniecisko lāzeriekārtu lietošanai mājas apstākļos. Tas ir jau reāls produkts, tāpēc ar viņu mēs strādājam pie biznesa plāna izstrādes un investīciju piesaistes. Produkts jau ir pieejams pārdošanā, taču mazos apmēros. Lai izietu starptautiskā tirgū, jaunajam uzņēmējam nepieciešams liels partneris, piemēram, kāda farmācijas kompānija. Kopā mēs meklējam tam risinājumus.
Mēdz teikt, ka Latvijā uzņēmējdarbību sākt nav viegls uzdevums. Vai Jūs tam piekristu?
Daudzu gadu gaitā, kopš viesojos Latvijā, viena no aizraujošākajām manis novērotajām lietām ir tieši uzņēmējdarbības vides attīstība. Kembridžā, kur strādāju, šī vide ir ļoti attīstīta. Mums ir ap 4300 tehnoloģijas kompāniju vien. Mums ir spēcīga infrastruktūra, kas atbalsta biznesa izglītību un jaunos uzņēmējus. Vēl pirms pieciem gadiem jauno uzņēmēju atbalsta sistēmas Latvijā praktiski nebija. Tagad ir RTU Idea Lab, projekts Rīga-Kembridža un daudzi citi projekti, kas atbalsta tieši jaunos uzņēmējus.
Latvijas uzņēmējdarbības vide kopumā kļūst arvien labvēlīgāka, taču es teiktu, ka tā liek tirgus dalībniekiem būt atjautīgiem un motivētiem, meklējot iespējas un naudu uzņēmējdarbības uzsākšanai. Protams, šeit nav tik viegli, kā tas varbūt būtu, piemēram, Kembridžā, bet iespējas cilvēkiem ar idejām ir, jo tagad Latvijā ir infrastruktūra viņu atbalstam. Liela daļa šīs infrastruktūras darbojas tieši Latvijas augstskolu paspārnē, kas ir ļoti labi.
Kādam, Jūsuprāt, ir jābūt uzņēmējam, lai viņš kļūtu veiksmīgs?
Pirmkārt, viņam jābūt atjautīgam! Ir svarīgas zināšanas, izdoma, kaisle pret savu ideju un apņēmība. Tas ir tāds cilvēks, kurš vienmēr uzdos jautājumu: kāpēc ne? Taču domāju, ka svarīgi arī paturēt savu prātu atvērtu un saprast, kad pienāk brīdis kaut ko darīt savādāk. Ja šis biznesa modelis nav īstais, tas ir jāmaina! Ir jāmāk arī saprast un atzīt, kad tavas zināšanas nav pietiekamas. Tad ir jāmācās un jāspēj meklēt padomu pie kāda cita. Un tas nav viegli.
2016. / 2017. gada iesācējnometnē «Rīga-Kembridža» piedalījās vairāk nekā 40 dalībnieku, puse no viņiem izcīnīja iespēju piedalīties nometnes otrajā daļā Kembridžā. Projekta noslēgumā tika prezentētas astoņas veiksmīgas biznesa idejas un projekti. Lai atbalstītu inovatīvu uzņēmumu veidošanu Latvijā, biedrību «Connect Latvija», kas īsteno šo projektu, dibinājušas vairākas augstskolas – Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā Universitāte, Rīgas Ekonomikas augstskola un Zviedrijas Karaliskā inženierzinātņu akadēmija. Jauno uzņēmēju nometne Rīga-Kembridža aizvadītajā mācību gadā tika organizēta ar «BlueOrange» finansiālu atbalstu. Iesācējnometņu Rīga-Kembridža projekts turpināsies arī šogad. Jauni dalībnieki programmai var pieteikties jau tagad:http://www.connectlatvia.lv/cvc/pieteikuma-veidlapa/
