KNAB pārcelšanās aizkavējas, jo būvniekam vairs neļauj strādāt ar valsts noslēpuma objektiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja logotips FOTO: Evija Trifanova/LETA

Par gadu aizkavējusies KNAB pārcelšanās uz jaunām telpām. Izrādās konkursā izraudzītā būvkompānija, kam bija jāpielāgo ēka biroja vajadzībām, zaudējusi pielaidi valsts noslēpumam un vairs nav bijusi tiesīga darbus turpināt.

Kā vēsta TV3 raidījums «Nekā personīga», Arčers» nebūt nav vienīgais lielais spēlētājs būvniecības biznesā, kam Satversmes aizsardzības birojs pēdējā laikā vairs nav izsniedzis speciālo atļauju. Valsts nekustamie īpašumi ceļ trauksmi un uzskata, ka saraksts ar kompānijām, kam valsts vairs neļauj būvēt ar valsts noslēpumu saistītas ēkas, tagad ir nepietiekami īss. SAB priekšnieks Jānis Maizītis uzsver, ka prasības nav kļuvušas stingrākas, taču ir jautājums, cik godīgi būvnieki kārto savu biznesu.

Savā pēdējā darba dienā pagājušā gada novembrī KNAB priekšnieks Jaroslavs Steļčenoks novērtēja savu darbu, atvadījās un pauda gandarījumu, ka jau pavasarī birojs strādās jaunās telpās.

Īpašumu Brīvības ielā KNAB nomā no uzņēmēja Ivo Zonnes un abas puses vēlējās sadarbību pārtraukt jau sen. Pēc ilgstošiem meklējumiem Valsts nekustamie īpašumi atrada piemērotu ēku pašā centrā netālu no Rīgas pils. Valstij piederošais īpašums Citadeles ielā 1 kļuva brīvs pēc Valsts ieņēmuma dienesta darbinieku pārvākšanās uz jaunuzcelto ēku Mežaparkā.

Izsludināja konkursu un piecu pretendentu konkurencē ar zemāko cenu – par diviem ar pus miljoniem veikt darbus KNAB jaunajā ēkā uzticēja būvkompānijai «Arčers» .

KNAB strādā ar valsts noslēpumu un tāpēc biroja ēkai jāatbilst drošības prasībām. Lai būvnieks varētu strādāt šādos objektos, jāsaņem Satversmes aizsardzības biroja izsniegts industriālās drošības sertfikāts.

Tas apliecina kompānijas uzņēmējdarbības prakses caurspīdīgumu un konfidenciālas informācijas drošumu. SIA «Arčers» šāda atļauja bija no 2006.gada . Sertifikāta kārtējais termiņš beidzās pērn 30.septembrī, trīs dienas pēc līguma noslēgšanas par darbiem KNAB ēkā.

Kompānijā stāsta, ka dokumenti Satversmes aizsardzības birojā iesniegti savlaicīgi, vairākus mēnešus pirms atļaujas termiņa beigām.

SIA «Arčers» sabiedrisko attiecību speciāliste Vita Noriņa: «Diemžēl visu vasaru drošības iestāde neuzdeva nevienu jautājumu. Kad sākām interesēties, mutiski saņēmām informāciju, ka lēmuma pieņemšana tiek atlikta uz nenoteiktu laiku.»

Pirmo lēmumu par atteikumu pagarināt sertifikātu saņēmām tikai 2016.gada 14.decembrī.

Valsts nekustamajiem īpašumiem tas bija nebijis precedents, ka zināmā mērā valsts neuzticas kompānijai, ar kuru jau noslēgts līgums par sadarbību. Darbi jaunajā KNAB ēkā palikuši īsti neuzsāki un šogad februārī līgums lauzts.

Finanšu ministre (ZZS) Dana Reizniece Ozola: «Kā vērtēt? Tad, kad pasūta objektus, Valsts nekustamie īpašumi, protams, pārliecinās, ka visi sertifikāti ir - ja procesa laikā tas tiek atņemts, atpakaļ gājiena vairs nav. Jārīkojas atbilstoši situācijai, jāatrod jauns būvnieks.»

Valsts īpašumu apsaimniekotājs bija spiests izraudzīties būvnieku, kam industriālās drošības sertifikāts ir - SIA «Abora«.Citadeles ielā trešo nedēļu notiek darbi ar cerību, ka nākampavasar KNAB jau strādās tur.

«Arčers» pārstāve stāsta, ka valsts nav apzināti maldināta par kompānijas spējām strādāt ar valsts noslēpuma būvēm. Nekas neesot liecinājis, ka sertifikāts netiks pagarināts. Pret būvnieku nav sākti viņiem zināmi kriminālprocesi, arī valdes locekļi saņēmuši pielaidi valsts noslēpumam. Uz SAB saukti vienīgi uzņēmuma līdzīpašnieki. Iemesli, kāpēc valsts viņiem vairs neuzticas, neesot tikuši nosaukti.

SAB priekšnieks Jānis Maizītis: «Es noteikti negribētu piekrist, ka kaut kādā veidā ir mainījušās prasības pret industriālās drošības sertifikāta izsniegšanu. Cits jautājums ir par to, kā dažādas uzņēmējsabiedrības kārto savu biznesu un kāda informācija nonāk tiesībsargājošo un drošības iestāžu rīcībā.»

No apgrozījuma ziņā lielākajām būvkompānijām valsts noslēpuma objektus patlaban var celt tikai divas «UPB» un «Re&Re«. (kadrā tabula Būvfirmu apgrozījums 2015.gadā:, «Skonto būve» (122.5 milj) «UPB» (84.5 milj) «Merks» (65.4 milj ), «BMGS» (56.7), «Ostas celtnieks«( 46.5 milj), «LNK Industries» (45.4 milj), «Re&Re» (37.2 milj) un «Arčers» 33.4 milj ).

SAB 2013.gadā nepagarināja industriālās drošības sertifikātu kompānijai «Merks», pērn to zaudēja arī «Skonto būve«.

«LNK Industries» to neprasa, jo KNAB to tur aizdomās par korupciju. «Ostas celtnieks» nekvalificējas sertifikāta saņemšanai, bet «BMGS» atteicās raidījumam sniegt informāciju, kāpēc būvfirmai šīs atļaujas nav.

Valsts nekustamo īpašumu apsaimniekotāju uztrauc zemā būvnieku konkurence, kas tādējādi valsts noslēpumu objektus ļaus celt par nesamērīgi augstām cenām. Daļēji arī naudas trūkuma dēļ nesen atcēla Liepājas cietuma būvniecību.

Likums paredz, ka iemesli, kāpēc kompānijas nevar saņemt šo valsts noslēpuma ēku celšanai nepieciešamo sertifikātu, drošības iestādēm nav jāpaskaidro. Nākamā reize, kad atteikumu saņēmušais uzņēmums var pretendēt šādas atļaujas saņemšanai ir tikai pēc 5 gadiem. SAB lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, un tā lēmums ir galīgs.

Ar to mierā nav «Skonto būve «.Tā un vēl divas uzņēmēja Gunta Rāvja firmas vērsušās ar sūdzību Satversmes tiesā.Lieta ir ierosināta.

Konstitucionālās tiesas spriedums līdzīgā lietā ļauj izdarīt secinājumus, ka likumdevējam būs šī kārtība jāmaina un uzņēmēji par atteikumu varēs tiesāties.

Valdības darba grupa jau strādā pie likuma izmaiņām.Tomēr premjers nedomā, ka tāpēc prasības speciālo atļauju saņemšanai mazināsies.

No radušās situācijas KNAB noteikti nav ieguvējs, jo Brīvības ielā ēku īpašnieks palielinājis nomas maksu. Par šā gada 8 mēnešiem KNAB samaksājis vairāk nekā 200 tūkstošus. Valsts nekustamajos īpašumos apgalvo, ka nomas maksa jaunajā ēkā visa gada laikā būs trīs reizes mazāka.

Uz augšu
Back