Tik katastrofāli plūdi Latgalē un Vidzemē nav piedzīvoti daudzus gadu desmitus vai pat gadsimtus, atzīst Alūksnes un Rēzeknes novada pašvaldību pārstāvji. Alūksnes novadā tiks lemts par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu - vairāki pašvaldības ceļi atsevišķos posmos nav izbraucami vairāku simtu metru garumā. Ir arī skaidrs, ka daudzviet zemnieki ir zaudējuši ražu.
(papildināts)
Alūksnes novads lietavās ir smagi cietis – nekas tāds nav piedzīvots daudzus gadu desmitus, atzina Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers. Situācija ir dramatiska: grants ceļi ir izskaloti un nav izbraucami. Piemēram, Zeltiņu pagastā ceļa rekonstruētāju šovasar padarītais ir pilnībā aizskalots.
Liepnas un Zentiņu teritorijā vairāku simtu metru garumā ceļu vietā tek upes.
Caurtekas ir izskalotas un pārrautas Jaunlaicenes, Kalncempju un Zeltiņu pagastā.
«Vēl apzinām, kas notiek novadā, bet, piemēram, Liepnas teritorijā ir trīs sētas, no kurām nav iespējams izkļūt. Pagaidām cilvēki tiek galā saviem spēkiem, bet esam gatavi organizēt glābšanas darbus,» saka pašvaldības pārstāvis.
Tomēr vislielākos postījumus lietavas nodarījušas zemniekiem – lauksaimniecības platības ir applūdušas, raža aizgājusi bojā. Daudzviet uz lauka ir 10 cm ūdens.
Siena ruļļi līdz pusei ūdenī, lauks ir kā tāds dīķis, kurā rēgojas vien vārpu gali. Visu zemnieku darbu ir aizskalojuši plūdi.
Piemēram, zemnieku saimniecības «Kadiķi ML» īpašnieks Mārtiņš Augstkalnietis informējis pašvaldību, ka 240 hektāru vasaras kviešu, 60 hektāru zirņu un pupu sabojāti pilnībā – zaudējumi par 100%. Liepnas, Mālupes, Malienas pusē 80% no lauksaimniecības platību ir pamatīgi cietušas.
Smaga situācija ir arī Rēzeknes novadā. Rēzeknes upē līmenis ir augstāks nekā pavasara palos. Turklāt tas salīdzinājumā ar vakardienu ir paaugstinājies. Rēzeknes pilsētā ir applūduši māju pagrabi. Gandrīz katrā pagastā ir izskalots kāds ceļš. Sakstagala pagastā četri, Ilzeskalna pagastā viens, Nautrēnos viens. Bojāti ceļi ir Ozolmuižas, Dricānu, Bērzgales, Lendžu, Verēnu pagastā.
«Lauki izskatās kā novilkti ar ceļa rulli,»
saka novada pašvaldības komunālinženieris Alberts Kindzulis. Kaut kas tāds Rēzeknes novadā esot noticis pirmo reizi 200 gados.
«Cilvēki vēl ir šoka stāvoklī. Viņi nav atguvušies.»
Daudzi pat baidoties iet skatīties, kas noticis ar viņu laukiem un dārziem.
Lai gan pilnībā postījumi nav apzināti, ir skaidrs, ka vismaz desmit ceļi ir pilnībā izskaloti, saka Kārsavas novada izpilddirektors Toms Vorkalis. Divās upēs – Rītupē un Šmitkā ūdens līmenis ceļas. Teritorijās, kur blakus nav upes, ūdens daudzums ir mazinājies un situācija normalizējas. Saimniecības ēkas ir pilnībā applūdušas, bet
sešas dzīvojamās mājas ir kritiskā stāvoklī
– tās vēl nav zem ūdens, bet, ja ūdens celsies, applūdīs. «Dārzi ir zem ūdens, un ir skaidrs, ka ūdens tur stāvēs ilgi, jo tam nav kur noplūst. Trieciens zemniekiem būs pamatīgs,» prognozē Vorkalis.
Savukārt Ciblas novadā Rītupē un Ilzes upītē ūdens līmenis cēlies par aptuveni 1,5 metru, zemākajās vietās ceļi ir applūduši pat simtiem metru garos posmos. Reālā situācija patlaban vēl tikai tiek apzināta, jo daudzas vietas ir zem ūdens un nav īstas skaidrības par ceļu patieso stāvokli, skaidroja domes priekšsēdētājs Juris Dombrovskis.
Ciblas novadā ir apdzīvotas vietas, piekļuve kurām pašlaik ir apgrūtināta. Tā, piemēram, neizbraucamā ceļa dēļ autoveikals šodien nav spējis nokļūt līdz Līdumnieku ciemam.
Cīnīties ar dabas stihiju cilvēkiem nākas lielākoties pašu spēkiem, jo ne pašvaldība, ne operatīvie dienesti vienlaicīgi nespējot palīdzēt visiem.
Konkrētas zaudējumu summas varētu sākt iezīmēties tikai nākamnedēļ, kad ūdeņi būs noplakuši, bet jau tagad esot skaidrs, ka tās būs ļoti lielas.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uzskata, ka pagaidām nav nepieciešams izsludināt ārkārtas stāvokli saistībā ar applūdušajām teritorijām valsts austrumos - Latgalē un Sēlijā.
«Esam saņēmuši jaunāko informāciju par reģionā notiekošo, balstoties uz to, varu secināt, ka patlaban Latgalē plūdos skartajos novados atbildīgie dienesti un pašvaldības tiek galā ar situāciju, līdz ar to šobrīd nav pamata ierobežot cilvēku tiesības - izsludinot ārkārtas situāciju,» pauda VARAM ministrs Kaspars Gerhards.
Ministrijā uzskata, ka šobrīd situācija Latgalē ir stabilizējusies. Palieņu applūšanas līmenis sasniegts Aiviekstē, Dubnā un citās Daugavas mazajās pietekās, tas saglabāsies līdz nākamās nedēļas vidum, bet kritiski augsts ūdens līmenis pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) pieejamās informācijas nekur nav sasniegts.
Tikko pašvaldības apkopos informāciju par radītajiem zaudējumiem, VARAM vērsīsies valdībā par kompensāciju piešķiršanu.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs apkopos informāciju par lietavās applūdušajām lauksaimniecībā izmantoto zemju (LIZ) platībām.
Kā ziņots, ceturtdienas vakarā beigušās ārkārtējās lietavas Latgalē un nokrišņu daudzums Rēzeknes novērojumu stacijā 32 stundās sasniedzis 159 milimetrus jeb 229% no augusta normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Nepieredzēti stipri lijis gan Rēzeknes apkaimē, gan plašākā teritorijā Latgalē. Mazāk spēcīgas lietavas skāra arī Sēliju un Vidzemes austrumu daļu.
Nokrišņu daudzums Rēzeknes pusē sasniedzis gandrīz ceturto daļu no visa gada normas. Tik intensīvas lietavas šeit piedzīvotas pirmo reizi meteoroloģisko novērojumu vēsturē.
/nginx/o/2021/12/14/14260526t1hd869.jpg)
