Deviņdesmitie bija savāds laiks, kad visas problēmas solīja atrisināt firma «Auseklītis», visur bija rindas, «importa» filmas skatījās «videozālēs», kas bija tukša telpa ar krēslu rindām un televizoru vienā stūrī, un Latvijā ienāca globalizācijas bēdīgi slavenais simbols «McDonalds».

Iespējams, zīmīgi, ka Latvijas jaunpiedzimušās patērētāju sabiedrības pirmā «baznīca» - pirmais lielveikals «Mols» (Eiropas centrs) -, kā toreiz baumoja, tapa par Krievijas kriminālās pasaules naudu, kuru dalot trīs Krievijas uzņēmēji tika nogalināti. Ielās bija redzami melni «bumeri», treniņtērpos «uzcirtušies» skūtgalvji un citi «tautiski» arhetipi. Katru dienu uz ielām tika savākti vismaz 10 heroīnu pārdozējuši jaunieši, prostitūcija zēla un plauka arī bērnu un vīriešu vidū, bet policijai netipiski mierīga šķita tā nedēļa, kad neviens netika uzspridzināts.

Bijušais Valsts policijas šefs, atvaļināts ģenerālis Juris Rekšņa toreiz bija notikumu epicentrā - bruņuveste netika novilkta un Kalašņikova automāts vienmēr bija pie rokas.