Vācijas mediji gatavojas šķietami neizbēgamajai informācijas noplūdei pirms septembrī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, vēsta laikraksts «The New York Times». Taču plašsaziņas līdzekļi apņēmušies neatkārtot amerikāņu kolēģu kļūdas un nekļūt par manipulējamām marionetēm ārvalstu hakeru rokās.
2015.gadā tika uzlauzts Vācijas parlamenta datortīkls un no tā nozagti 16 gigabaiti datu no vairāku deputātu e-pastiem. Lai arī neatspēkojamu pierādījumu nav, par vaininiekiem tiek uzskatīti Krievijas hakeri. Domājams, ka uzlauzts tika arī Vācijas kancleres Angelas Merkeles – viena no prominentākajām Kremļa kritiķēm - konts.
Pagaidām dati nav publicēti, taču nezināmas personas reģistrējušas vietni «btleaks.com». No vietnes nosaukuma - «Bundestāga noplūdes» - noprotams, ka tieši tur pirms 24.septembra vēlēšanām varētu parādīties nozagtie dati.
ASV mediji kritizēti par to, ka priekšvēlēšanu laikā steidzās nekritiski pārpublicēt nopludinātos Demokrātu partijas Nacionālās komitejas e-pastus, neiedziļinoties iemeslos, kāpēc tie nopludināti un kāds ir nopludinātāju mērķis.
«Es neteiktu, ka amerikāņu mediji izgāzās. Bet piekrītu tiem, kas saka, ka [medijus] padarīja par ieročiem un izmantoja. Diemžēl,» norāda žurnāla «Der Spiegel» galvenais redaktors Klauss Brinkbeimers. «Neesmu drošs, vai visi žurnālisti, kuri izmantoja materiālus, zināja, kas aiz tiem stāv.»
Brinkbeimers sacīja, ka gadījumā, ja līdzīga informācijas noplūde notiks pirms Vācijas vēlēšanām, «Der Spiegel» nepublicēs nepārbaudītas ziņas. «Vēlamies būt nevis pēc iespējas ātrāki, bet gan tik godīgi un patiesi, cik iespējams. Tas nozīmē, ka nesteigsimies,» viņš sola.
Vācijas lielākā laikraksta «Bild» redaktori plāno nopludināto informāciju publiskot īpašā rubrikā. «Visa nopludinātā informācija būs sarkanā krāsā,» stāsta politikas sadaļas redaktors Julians Repke. «Apakšā būs uzraksts: «Ar sarkanu iekrāsotā informācija tika nopludināta, lai manipulētu jūsu viedokli par šo personu.»»
Repke atzīst, ka šādu pieeju iedvesmojusi ASV pieredze. «Domāju, ka mēs būtu pieļāvuši tās pašas kļūdas, jo tas notika tik ātri un nevarēja zināt, kas notiek,» viņš teica. Lai arī ASV drošības dienestiem samērā agri radās aizdomas par Krievijas mēģinājumiem iejaukties prezidenta vēlēšanās, mediji uzstāja, ka nopludinātie e-pasti satur svarīgu informāciju, tāpēc tie jāpublicē.
Hilarijas Klintones bijušais preses sekretārs Braiens Falons telefonsarunā ar «The New York Times» norāda, ka daudz nozīmīgāks fakts ir iespējamā Krievijas iejaukšanās citas valsts politiskajos procesos, taču šīs saistības pētīšanai mediji neatvēlēja resursus un tā vietā labāk «atvēma» nopludinātajos e-pastos rakstīto.
ASV pieredze noderēja Francijā, kur prezidenta Emanuela Makrona partijas e-pastu nopludināšana nekļuva par šķērsli viņa uzvarai vēlēšanās. Franču laikraksts «Le Monde» tolaik paziņoja, ka nepakļaušoties «anonīmu spēku mērķiem» un manipulācijām. Taču jāņem vērā, ka informācija tika nopludināta īsi pirms «priekšvēlēšanu propagandas» aizlieguma 44 stundas pirms vēlēšanām, līdz ar to plašsaziņas līdzekļiem nepietika laika pārbaudīt un izvērtēt informāciju.
Informācijas noplūdes gadījumā Vācijas mediju īstais pārbaudījums būs prast atšķirt graudus no pelavām. «Vai materiālā patiešām būs kas nozīmīgs, kāds skandāls, par ko ziņot – tas ir svarīgākais jautājums,» uzsver «Der Spiegel» žurnālists Marcels Rozenbahs, kurš raksta par kiberdrošības jautājumiem.
Vai Vācijas mediji varēs atturēties no nopludinātās informācijas publicēšanas? Ļoti iespējams, ka ne. Taču svarīgi to kritiski izvērtēt, koncentrējoties ne vien uz e-pastu saturu, bet arī iemesliem, kāpēc tie tikuši nopludināti.