Vējonis: Valdība nav pareizais adresāts, kur lūgt kompensēt neesoša biznesa zaudējumus

Valsts prezidents Raimonds Vējonis

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Valdība nav pareizais adresāts, kur griezties ar lūgumiem kompensēt kāda neesoša vai neiespējama biznesa zaudējumus, trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Komentējot divu Ventspils uzņēmumu vēršanos valdībā, lūdzot tai kompensēt negūtos ieņēmumus no gāzesvada «Nord Stream 2» projekta, Vējonis norādīja, ka valdība nekādus lēmumus attiecībā uz «Nord Stream 2» projektu un uz cauruļu novietošanu Latvijas teritorijā neesot pieņēmusi, līdz ar to valdībai nevarot prasīt kompensēt to, par ko tā nav lēmusi.

«Gala lēmumu par to, ka caurules netiks novietotas šeit, pieņēma paša «Nord Stream 2» vadība un tas ir viņu lēmums. Drīzāk šiem uzņēmumiem būtu jāvēršas pie projekta vadības ar šādu lūgumu un jautājumu, kāpēc attiecīgs lēmums tika pieņemts,» teica Vējonis.

Vienlaikus Valsts prezidents uzsvēra, ka neapšaubāmi drošības intereses Latvijas valstij ir pirmajā vietā, un, ja Latvijai būs jāizšķiras, tā vienmēr izšķirsies par savu drošību.

Savukārt Kučinskis norādīja, ka atbildes vēstules saturu vēl ir grūti komentēt, taču vienlaikus neuzskata, ka valdība kādam būtu par kaut ko parādā.

Jau ziņots, ka saistībā ar Ministru kabineta noraidošo nostāju Ventspils brīvostas iesaistē gāzesvada «Nord Stream 2» projektā SIA «Noord Natie Ventspils Terminals» un AS «Baltijas ekspresis» lūdz valdībai kompensēt negūtos ieņēmumus.

Kompānijas ar lūgumu vērsušās pie Kučinska un atgādina, ka valdība uzdeva ekonomikas ministram, satiksmes ministram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un finanšu ministrei nodrošināt, ka Ministru kabineta ieceltie valsts pārstāvji Ventspils brīvostas valdē balso pret jebkādu brīvostas iesaistīšanos «Nord Strem 2» īstenošanā, kas savukārt rezultējās Ventspils ostai izteiktā sadarbības piedāvājuma atsaukumā.

«Noord Natie Ventspils Terminals» lūdz kompensēt negūtos ieņēmumus par kravas pārkraušanas pakalpojumiem 2,5 miljonu eiro apmērā, par kravas uzglabāšanas pakalpojumiem 700 000 eiro apmērā, kā arī par kravas tehnoloģisko elementu nodrošināšanu (laukumu/tehnikas investīcijas) 2,5 miljonu eiro apmērā. Savukārt «Baltijas ekspresis» lūdz kompensēt negūtos ieņēmumus par dzelzceļa pārvadājumu loģistikas nodrošināšanu 2,6 miljonu eiro apmērā.

Uz augšu