Nevajag, lai visi mediķi pārstāj strādāt normālo pagarināto darba laiku - pietiks arī ar vienu lielu daļu, lai tas būtu jūtams, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» sacīja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris.
Vaicāts, vai, mediķiem atsakoties strādāt pagarināto normālo darba laiku, necietīs pacienti, Keris teica, ka tāda iespējamība pastāv. «Tas nozīmē, ka politiķiem nevajag spēlēties,» pauda Keris.
Ir jāsaprot, ka līdzekli, kurš ir izvēlēts ārkārtas situācijā, nedrīkst lietot pastāvīgi, uzsvēra Keris, piebilstot, ka no tā cieš arī mediķu privātā dzīve.
Vienlaikus viņš atzina, ka daži mediķi ir pieraduši šādi piepelnīties, līdz ar to visi noteikti neatteiktos strādāt pagarināto normālo darba laiku.
Jau ziņots, ka šodien plkst.10.30 Brīvo arodbiedrību savienības namā notiks LVSADA padomes sēde, kurā lems par vienlaicīgu atteikšanos strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija. Kā norāda LVSADA, priekšdarbi akcijas sagatavošanai jau ir sākti, turklāt arodbiedrības iniciatīvu atbalsta arī Latvijas Māsu asociācija.
LVSADA priekšsēdētājs pieņem, ka vispirms tiks pieņemts lēmums atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku uz vienu mēnesi, attiecīgi vērtējot notikumu virzību.
Pēc VM aprēķiniem, pagarinātā normālā darba laika samazināšanai par 20 stundām no šā gada 1.jūlija līdz 31.decembrim nepieciešami 2,9 miljoni eiro, 2018.gadā, lai atteiktos vēl par 20 stundām nepieciešami papildu 15 miljoni eiro, bet 2019.gadā - 27 miljoni eiro.
Finanšu ministrija (FM) norādījusi, ka 2017. un 2018. gadā neesot brīvas fiskālās telpas, līdz ar to pasākumi, kas palielina izdevumus, izraisītu budžeta deficīta palielinājumu.
FM rosina likumprojekta turpmāko virzību veikt kopā ar nākamā vidējā termiņa budžeta ietvara sagatavošanu, vienlaikus norādot, ja tomēr tiek pieņemts lēmums no 1.jūlija samazināt pagarināto normālo darba laiku, nepieciešams sagatavot šo izdevumu kompensējošos pasākumus.
