Atsaucoties uz pētījumu par mākslīgā intelekta nākotni, secināts, ka cilvēki varētu izzust no Zemes jau tuvāko 30 gadu laikā, vēsta «Independent».
«Mākslīgais superintelekts» varot cilvēci iznīcināt 30 gadu laikā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Džefs Nesbits, kurš ir bijušais Nacionālā Zinātnes fonda (National Science Foundation) sabiedrisko attiecību direktors un vairāk nekā 20 grāmatu autors, ir izpētījis, uz ko ir spējīgs mākslīgais intelekts. Viņš secinājis, ka civilizācija mūsdienu izpratnē pastāvēs līdz 2050. gadam, pēc tam pasaulē valdīs būtnes ar mākslīgo intelektu.
Nesbits skaidro, ka pastāv iespēja, ka būtnēm būs «mākslīgais superintelekts», kas būs attīstītāka mākslīgā intelekta versija, un tā pārspēs cilvēka intelektu un atrisinās visas problēmas.
Pētniekam oponē Rejs Kurcveils (Ray Kurzweil), kurš norāda, ka no mākslīgā intelekta nav jābaidās, bet jābaidās uz senākiem draudiem, kā bioterorisms un kodolkarš. Kurcveils norāda, ka mākslīgā intelekta mentālās iespējas jau ir samazinājušas vardarbību un slepkavību skaitu pasaulē. Mākslīgais intelekts palīdzot arī atrast līdzekļus pret dažādām kaitēm, atjaunojamo enerģiju, kā arī palīdz invalīdiem veiksmīgi un pilntiesīgi iekļauties sabiedrībā.
Kurcveils norāda, ka «mākslīgais intelekts cilvēkiem būs pieejams 2029. gadā, un līdz tam mums ir daudz laika lai radītu jaunus ētiskos standartus».
Rollo Kārpenters (Rollo Carpenter), kurš radījis «Cleverbot» programmatūru, kas ir guvusi labus panākumus – cilvēki, komunicējot ar šādu programmatūru ir domājuši, ka runā ar dzīvu cilvēku, nevis datoru.
«Es uzskatu, ka mēs būsim atkarīgi no tehnoloģijām ilgu laiku. To potenciāla izmantošana ļaus atrisināt daudzas problēmas. Lai sasniegtu pilnvērtīgu mākslīgo intelektu, ir jāpagaida vēl pāris gadu desmiti, lai attīstītu vēl labākus algoritmus. Mēs nevaram zināt, vai mašīnas pārspēs mūsu intelektu, tāpat nezinām, vai tehnoloģijas mums palīdzēs, ignorēs mūs, vai arī iznīcinās visu,» teica Kārpenters.
Savukārt miljardieris, digitālās naudas un elektroautomobiļu pionieris Elons Musks studentiem norādījis, ka darbs pie mākslīgā intelekta praktiski ir «nelabā izsaukšana». Runājot Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā Musks teica, ka «Ja man būtu jānosauc galvenais cilvēces eksistenciālais drauds, tas noteikti būtu mākslīgais intelekts. Mums jābūt ļoti uzmanīgiem. Praktiski, strādājot ar to, mēs izsaucam nelabo, jo mēs to nespēsim kontrolēt,» teica Musks.
Musks un slavenais profesors Stīvens Hokings pirms diviem gadiem norādīja, ka autonomo ieroču radīšana, kas radīs «revolūciju» militārajā jomā, var slikti beigties visai cilvēcei.
«Autonomie ieroči ir ideāli, lai iznīcinātu cilvēkus, veselas nācijas, un selektīvi iznīcināt atsevišķas etniskās grupas. Sākot veidot ieročus ar mākslīgo intelektu – tā jau sākotnēji ir slikta ideja, un ir jāaizliedz autonomie ieroči, kurus nekontrolē cilvēki,» rakstīja Musks un Hokings.
Hokings, kurš pats saziņai izmanto ar mākslīgā intelekta pamatformu darbinātas tehnoloģijas palīdzību, paziņoja, ka «attīstot pilnvērtīgu mākslīgo intelektu, iezīmēsies civilizācijas beigas. Cilvēkus ierobežo lēnā bioloģiskā evolūcija, un tehnoloģijas mums strauji aizies priekšā».
Visi iepriekš minētie zinātnieki un eksperti ir vienisprātis – civilizācijai ir maz laika – aptuveni 30 gadi, jo pēc tam pasauli var pārņemt būtnes ar mākslīgo intelektu. Ja tās uzskatīs, ka cilvēki tām nav nepieciešami, tad tie vienkārši tiks iznīcināti.