Kariņš: «Nord Stream 2» destabilizēs Ukrainu un visu reģionu

Eiroparlamenta deputāts Krišjānis Kariņš

FOTO: Zane Bitere/LETA

Gāzesvada «Nord Stream 2» projekts destabilizētu situāciju Ukrainā un visā reģionā, žurnālistiem sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (V).

Viņš norādīja, ka EP visu laiku uztur politisku spiedienu gan publiskajā telpā, gan vēršoties pie atbildīgajiem Eiropas komisāriem. Parlaments vairākums uzskata, ka «Nord Stream 2» ir pretrunā ar Eiropas enerģētikas mērķiem, Eiropas Enerģētikas savienību.

Pēc viņa teiktā, Eiropas Komisijai būtu iespējas šo projektu apturēt, taču patlaban komisijā ir atšķirība starp politisko analīzi un juridisko redzējumu, kurus izstrādā dažādi cilvēki. Patlaban Eiropas Komisija kavējas ar oficiāliem secinājumiem par šo projektu.

Kariņš norādīja, ka jau pašreizējais «Nord Stream» cauruļvads nav pilnībā noslogots, tāpēc ekonomisko pamatojumu «Nord Stream 2» projektam saskatīt ir grūti. Vienīgais pamatojums varētu būt izslēgt gāzes tranzītu caur Ukrainu, kas savukārt ekonomisku apsvērumu dēļ destabilizētu situāciju šajā valstī un visā reģionā.

Tāpat Kariņš atzīmēja, ka «Nord Stream 2» palielina Vācijas atkarību no Krievijas un arī Vācijā par šo projektu nav vienprātības. Vācijai esot jārāda solidaritāte ar pārējo Eiropu šajā jautājumu, jo tas būs liels pārbaudījums tam, cik vienota ir Eiropa.

Vienlaikus, pēc viņa teiktā, būtu nepieņemami, ja Ventspils brīvostas pārvalde vai kādi tās komersanti iesaistītos šajā projektā.

Kā ziņots, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs paziņojis, ka Ventspils osta un divi tajā strādājošie termināļi «Noord Natie Ventspils Terminals» un «Eurohome Latvija» saņēmuši piedāvājumu iesaistīties «Nord Stream 2» gāzes vadu vidējā posma būvniecībā, nodrošinot cauruļu uzglabāšanu un piegādi caur Ventspils ostu. Savukārt valdība vienojusies neatbalstīt Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada projektā «Nord Stream 2».

Tiesa gan, Lembergs uzsvēris, ka ostas termināļi tāpat varētu iesaistīties projektā.

«Nord Stream 2» būs Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinās dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā. Paredzēts, ka «Nord Stream 2» divu cauruļvadu sistēma palīdzēs Eiropai nodrošināt gāzes importa vajadzības ar jaudu 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā. Projekta lēstās kopīgās izmaksas sasniedz 9,5 miljardus eiro, un gāzesvada būvniecību paredzēts sākt nākamgad, bet pabeigt - 2019.gadā.

Uz augšu