2021.gada tautas skaitīšanai papildus nepieciešams pusmiljons eiro, šodien valdību informēja Ekonomikas ministrijas (EM) un Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pārstāvji.
2021.gada tautas skaitīšanai papildus nepieciešams pusmiljons eiro
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
(Precizētas summas 3.rindkopā.)
Valdība jau iepriekš lēma, lai nodrošinātu 2021.gada tautas skaitīšanu, EM budžetā kopējais finansējuma apmērs ilgtermiņa saistībām 2015.-2023.gadā ir 2 462 915 eiro apmērā tautas skaitīšanas nodrošināšanai.
Tomēr, lai 2021.gada tautas skaitīšanu varētu veikt, visu nepieciešamo informāciju iegūstot tikai no administratīvajiem reģistriem, ieskaitot citu ministriju un institūciju uzturētos administratīvo datu avotus, ir nepieciešami papildus finanšu līdzekļi Iekšlietu ministrijai (IeM) - 85 400 eiro apmērā un Tieslietu ministrijai (TM) - 456 300 eiro.
IeM un TM augstāk norādīto ar 2021.gada tautas skaitīšanu saistīto pasākumu veikšanai nepieciešamais finansējums budžetā līdz šim nav piešķirts.
Valdība lēma, ka jautājums par papildus nepieciešamo finansējumu ir risināms valsts budžeta projekta 2018.gadam sagatavošanas procesā. Attiecīgi šis jautājums tiks iekļauts EM izstrādātajā starpnozaru jaunajā politikas iniciatīvā «2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošana un organizēšana».
CSP aģentūrai LETA norādīja, ka atšķirībā no iepriekšējām tautas skaitīšanām 2021.gadā tiks izmantota administratīvajos avotos un statikas pārvaldes apsekojumos iegūtā informācija, pilnībā atsakoties no iedzīvotāju aptaujas internetā un viņu dzīvesvietās. Šo datu savākšanas metodi 2011.gadā izmantoja Skandināvijas valstīs, Nīderlandē, Austrijā un Slovēnijā, un 2021. gadā šai valstu grupai pievienosies Baltijas valstis, Spānija un Turcija.
Tāpat statistikas pārvaldē minēja, ka 2017.gadā turpināsies 2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošanas darbi. Tostarp pirmajā pusgadā notiks galveno tautas skaitīšanas datu lietotāju aptauja par tautas skaitīšanas programmā iekļaujamajiem tematiem, bet līdz gada beigām atbilstoši Statistikas likumam tiks sagatavoti Ministru kabineta noteikumi par tautas skaitīšanas datumu.
Šogad turpināsies arī CSP sadarbība ar augstākās izglītības iestādēm, lai personu līmenī saņemtu datus par studentiem, kuri studiju laikā dzīvo dienesta viesnīcās. Plānots no pašvaldībām saņemt datus par pašvaldību ilgstošās sociālās aprūpes iestāžu un patversmju klientiem. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) savukārt turpinās darbu pie studējošo un absolventu reģistra izveides.
Turpināsies arī darbs ar iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti saistītu rādītāju iegūšanu no administratīvajiem datu avotiem. Tāpat CSP speciālisti pētīs IZM, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PLMP) u.c. administratīvo datu avotus, kuri satur informāciju par personu iegūto izglītības līmeni, kas ir viens no tautas skaitīšanas rādītājiem, klāstīja CSP.
Lai iegūtu papildu informāciju par iedzīvotāju starpvalstu migrāciju, CSP šogad sākts darbs, lai sagatavotu 2018.-2019.gada starpvalstu migrācijas plūsmu paneļapsekojumu, kas nozīmē to, ka divus gadus pēc kārtas tiks aptaujāti tie paši 30 000 mājsaimniecību. Plānotās izmaksas ir 80 000 eiro katrā gadā, bet tās vēl ir jāiekļauj 2021.gada tautas skaitīšanas pasākumu plānā, kam nepieciešams valdības atbalsts.
"Ja 2011.gada tautas skaitīšana izmaksāja aptuveni astoņus miljonus eiro, tad 2021.gadā, šādā pat veidā veicot tautas skaitīšanu, būtu nepieciešami vismaz 10 miljoni eiro. Savukārt nākamā tautas skaitīšana, izmantojot tikai administratīvos avotus, izmaksās trīs reizes mazāk, norādīja CSP.
EM budžetā finansējums tautas skaitīšanas nodrošināšanai ilgtermiņa saistībās 2015.-2023.gadā plānots 2,7 miljonu eiro apmērā. Lai nepieciešamos pasākumus varētu veikt, PLMP papildus nepieciešami 85 000 eiro, bet Valsts zemes dienestam - 0,5 miljoni eiro. Līdz šim abām iestādēm šie līdzekļi valsts budžetā nav piešķirti.
EM izveidotajā 2021.gada tautas skaitīšanas darba grupā piedalās pārstāvji no EM, CSP, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, IZM, TM, Veselības ministrijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts zemes dienesta, Valsts ieņēmumu dienesta, Nodarbinātības valsts aģentūras, Nacionālā veselības dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas, Veselības inspekcijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas darba devēju konfederācijas un Datu valsts inspekcijas.