Zviedrijas varasiestādes aizturējušas vīrieti, kurš tiek turēts aizdomās par tibetiešu bēgļu izspiegošanu kādas ārvalsts labā, pirmdien pavēstīja Zviedrijas izlūkdienests SAPO.
Zviedrijā par tibetiešu izspiegošanu aizturēts vīrietis
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Aizturētais vīrietis tiek turēts aizdomās par to, ka, pildot kādas ārvalsts pasūtījumu, vācis Zviedrijā informāciju par tibetiešu kopienu,» teikts SAPO paziņojumā. «Šī informācija nodota izlūkošanas amatpersonām, kas strādā kādas ārvalsts labā.»
Vīrietis aizturēts svētdien. SAPO atteicās apstiprināt, vai valsts, kuras labā notikusi tibetiešu izspiegošana, ir Ķīna.
Aizdomās turētais Zviedrijā dzīvojis vairākus gadus, vēsta Zviedrijas ziņu aģentūra TT.
Zviedrijā dzīvo aptuveni 130 tibetieši, apliecināja Zviedrijas Tibetiešu kopienas priekšsēdētāja Njima Šerlhokangsara.
«'Mēs par šīm ziņām esam šokēti, mums pilnīgi ne par ko nebija aizdomu,» viņa sacīja.
Bēgļu izspiegošanas mērķis parasti ir panākt, ka viņi nekritizē režīmu dzimtajās valstīs.
Režīmi arī izspiego bēgļus, lai noskaidrotu, kādi cilvēki ir aizbēguši no valsts, kāpēc un kur viņi ir tagad, vai arī, lai vērstu spiedienu pret ģimenes locekļiem, kas ir palikuši dzimtenē.
Ķīna pārvalda Tibetu kopš 1951.gada, kad šajā Himalaju reģionā tika iesūtīts komunistu valdības karaspēks. Daudzi tibetieši vaino Ķīnas valdību viņu kultūras un reliģijas apspiešanā, ko Pekina kategoriski noliedz. Ķīna apgalvo, ka tibetieši bauda reliģisko brīvību un ar investīciju palīdzību Pekina ir uzlabojusi dzīves standartus un modernizējusi šos reģionus.