Lēna ekonomikas izaugsme pasaulē būtu īpaši sāpīga mazām un atvērtām ekonomikām – tādām, kāda ir arī Latvija. Lai gan iekšējais pieprasījums (patēriņš un investīcijas) augs, ņemot vērā sarūkošo iedzīvotāju skaitu un sabiedrības novecošanos, izaugsmes potenciāls iekšējā tirgū ir krietni vien mazāks nekā ārējā tirgū. Līdz ar to eksportā balstīts izaugsmes modelis joprojām ir Latvijas izaugsmes modelis. Nākotnes izaugsme lielā mērā būs atkarīga no ārējā pieprasījuma, īpaši no tā, cik Latvijas eksportētāji būs konkurētspējīgi un varēs eksportēt. Latvija ir starp pasaules atvērtākajām ekonomikām – eksports ik gadu veido ap 60% no IKP (salīdzinājumam – ASV vien 13%). Līdz ar to vājāks eksports un ražīguma zaudējumi tirdzniecības ierobežojumu rezultātā bendēs Latvijas izaugsmes iespējas krietni vairāk nekā to valstu, kuras var strauji augt arī uz iekšējā pieprasījuma rēķina. Tas kaitēs jaunu darbavietu radīšanai un ierobežos algu izaugsmes perspektīvas. Pie tam tirdzniecības ierobežojumi palielinātu preču cenas veikalos, kas īpaši skartu mazāk turīgos iedzīvotājus (un nabadzības riskam Latvijā pakļauta vairāk kā piektā daļa cilvēku). Kopumā Latvijas iedzīvotāju labklājība ciestu.
Burvju zāles cīņai pret iespējamiem tirdzniecību ierobežojošiem pasākumiem nav, bet ir veidi, kā mūsu eksportētāji varētu censties tos pārvarēt. Viens no risinājumiem ir turpināt apgūt jaunus un attīstīties jau esošajos, uz sadarbību vērstajos, eksporta tirgos. Eiropas Savienībā, kuru apvij nenoteiktība, tuvojoties nozīmīgām vēlēšanām, piemēram, Francijā un Vācijā, un ASV, kur pasliktinās noskaņojums pret brīvo tirdzniecību, nonāk 70% Latvijas eksporta. Situācijai eksportā saglabājoties sarežģītai, darbs pie jaunu tirgu apgūšanas ir būtisks, lai dažādotu uzņēmēju riskus un iespējas.
