Pētījums: Aplokšņu algas veido pusi no ēnu ekonomikas Latvijā (2)

Tajā pašā laikā Igaunijā ēnu ekonomikas īpatsvars pieaudzis no 17,9% no IKP 2023.gadā līdz 19,5% no IKP 2024.gadā, bet Lietuvā 2024.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2023.gada rādītājiem ir samazinājies par 1,7 procentpunktiem un veidoja 24,7% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. 2024.gadā augstākais ēnu ekonomikas līmenis Baltijas valstīs bija Lietuvā, un lai gan Igaunijā joprojām bija zemāks ēnu ekonomikas īpatsvars nekā Latvijā un Lietuvā, 2024.gadā Igaunijā tika fiksēts augstākais rādītājs kopš ēnu ekonomikas mērījumu sākšanas Baltijas valstīs.

Ēnu ekonomikas indeksa pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2024.gadā bija "aplokšņu algas", kas Latvijā veido 50% no kopējās ēnu ekonomikas. Igaunijā aplokšņu algas pērn veidoja 43,9%, bet Lietuvā - 36,9%.

Ņemot vērā, ka nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente bija aplokšņu algas, Saukas ieskatā politikas veidotājiem joprojām būtu aktīvāk jāmeklē risinājumi, kas veicinātu aplokšņu algu apmēra samazināšanos - īpaši ar labprātīgiem līdzekļiem, ne tikai ar sodiem un sankcijām. Viens no veidiem, kā to panākt, ir demonstrēt labu praksi nodokļu maksātāju naudas efektīvākā izlietošanā. Tas, cita starpā, ir saistīts ar spēju samazināt izdevumus un kopējo birokrātiju valsts pārvaldē.

"Šāda prakse veicinātu uzņēmēju nodokļu morāles celšanos - attieksmi, kur nodokļi tiek maksāti, pat ja pastāv iespēja to nedarīt. Nodokļu morāli nav iespējams uzlabot ar likumiem vien, bet tai ir liela ietekme uz ēnu ekonomikas apjoma mazināšanos," pauda Sauka.

Savukārt cita komponente "neuzrādītie ieņēmumi" Latvijā 2024.gadā veidoja 23,6% no kopējās ēnu ekonomikas, bet "neuzrādīto darbinieku" komponente - 26,4%.

Neuzrādītie darbinieki Igaunijā 2024.gadā veidoja 30,2% no kopējās ēnu ekonomikas, bet neuzrādītie ieņēmumi - 25,9%. Savukārt Lietuvā neuzrādītie ieņēmumi 2024.gadā veidoja 36,8% no kopējās ēnu ekonomikas, bet neuzrādīto darbinieku komponente - 26,3%.

Vidējās algas daļa, ko uzņēmēji slēpj no valsts jeb aplokšņu algas, 2024.gadā Latvijā salīdzinājumā ar 2023.gadu samazinājās par 2,9 procentpunktiem un bija 20,7%.

Lietuvā aplokšņu algas pērn samazinājās par 2,7 procentpunktiem - līdz 18,1%, savukārt Igaunijā aplokšņu algas 2024.gadā pieauga līdz 17,2%, kas ir par 0,7 procentpunktiem vairāk salīdzinājumā ar 2023.gadu.

Ienākumu jeb peļņas neuzrādīšanas jomā 2024.gadā, salīdzinot ar 2023.gadu, Latvijā bija vērojams pieaugums par 0,6 procentpunktiem - ienākumu neuzrādīšana pieauga no 14,6% līdz 15,2%.

Starp Baltijas valstīm lielākais neuzrādītās peļņas pieaugums pērn bija Igaunijā, kur tas palielinājās par 2,6 procentpunktiem - no 9,5% līdz 12,1%. Tomēr Igaunijā joprojām saglabājas zemākais peļņas neuzrādīšanas apmērs Baltijas valstu starpā. Attiecīgais rādītājs visaugstākais Baltijā pērn bija Lietuvā - 20,5% 2024.gadā, kas ir par 0,9 procentpunktiem vairāk, salīdzinot ar 2023.gadu.

Latvijā darbinieku neuzrādīšana 2024.gadā veidoja 10,9%, uzrādot samazinājumu par 0,8 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2023.gadu. Lietuvā darbinieku neuzrādīšana veidoja 11,7%, kas ir samazinājums par 3,7 procentpunktiem, bet Igaunijā - 10,6%, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk.

Pētījumā arī tika uzdots jautājums "Kādas būtu sekas, ja kompānija jūsu nozarē tiktu pieķerta par nepatiesu rādītāju sniegšanu?". Uz šo jautājumu 5,1% respondentu Latvijā, 6% Lietuvā un 9,4% Igaunijā atbildēja ar "nekas nopietns". Vēl 35,2% respondentu Latvijā, 40% Lietuvā un 30,2% Igaunijā uz šo jautājumu atbildēja ar "nopietna soda nauda, kas ietekmētu kompānijas konkurētspēju". Savukārt 20,4% aptaujāto Latvijas uzņēmumu vadītāju, 12,4% Lietuvas un 17,6% Igaunijas - ar "kompānija būtu spiesta pārtraukt savu darbību".

Pētījuma rezultāti liecina, ka vispārējais kukuļdošanas līmenis jeb procents no ienākumiem, ko uzņēmumi maksā neoficiālos maksājumos, lai "nokārtotu lietas", 2024.gadā salīdzinājumā ar 2023.gadu Latvijā samazinājās par 0,7 procentpunktiem, veidojot 9,3%.

Savukārt vispārēja kukuļdošanas līmeņa pieaugums bija Igaunijā - par 0,8 procentpunktiem un arī Lietuvā - par 2,4 procentpunktiem, sasniedzot attiecīgi 7% un 10,5%.

Latvijā 2024.gadā salīdzinājumā ar 2023.gadu palielinājās vidējais procents no līguma summas, lai nodrošinātu valsts pasūtījumu, proti, no 7,5% līdz 7,8%.

Sevišķi izteikts šī rādītāja pieaugums bija Igaunijā, kur vidējais procents no līguma summas, lai nodrošinātu valsts pasūtījumu, palielinājās no 3,3% 2023.gadā līdz 7,4% 2024.gadā, kas ir pieaugums par 4,1 procentpunktu jeb vairāk nekā divas reizes. Lietuvā šī komponente pieauga par diviem procentpunktiem - līdz 9,9%.

Augstākais ēnu ekonomikas līmenis 2024.gadā Latvijā bija Kurzemē - 24,2%, sekoja Latgale ar 22,7%, Vidzeme ar 22,2%, Rīgas reģions ar 21,2% un Zemgale ar 18%.

Starp nozarēm augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām bija būvniecībā - 33,8%, kas ir samazinājums par 0,4 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2023.gadu. Ēnu ekonomikas īpatsvars mazumtirdzniecībā Latvijā pagājušajā gadā bija 26,2%, kamēr 2023.gadā šis rādītājs bija 27%, pakalpojumu sektorā - 23,6% (2023.gadā - 26,4%), ražošanā - 17,3% (2023.gadā - 18,9%), bet vairumtirdzniecībā saglabājies 13% apmērā jeb tāds pats kā 2023.gadā.

Skalā no viens līdz pieci Latvijā apmierinātība ar valsts nodokļu politiku ir pieaugusi no 2,6 2023.gadā līdz 2,65 2024.gadā. Lietuvā šis rādītājs uzlabojies no 2,84 līdz 3,09, savukārt Igaunijā bija zemākā uzņēmēju apmierinātība ar nodokļu politiku Baltijas valstīs, tai samazinoties no 2,58 2023.gadā līdz 2,12 pērn.

Pagājušajā gadā nedaudz pieaugusi uzņēmēju apmierinātība ar biznesa regulējuma kvalitāti, proti, skalā no viens līdz pieci Latvijā tā ir augusi no 3,04 2023.gadā līdz 3,06 pērn. Igaunijas uzņēmēju apmierinātība ar biznesa regulējuma kvalitāti samazinājusies no 3,2 līdz 2,93, bet Lietuvā - augusi no 2,95 līdz trim.

Apmierinātība ar valdības atbalstu uzņēmējiem vērtējumā skalā no viens līdz pieci Latvijā 2024.gadā ir samazinājusies līdz 2,52 (2023.gadā - 2,57). Igaunijā apmierinātība ar valsts atbalstu samazinājusies līdz 2,32 (2,43 - 2023.gadā), bet Lietuvā nedaudz pieaugusi, vērtējumam sasniedzot 2,79 (2,77 - 2023.gadā).

Uzņēmēju apmierinātība ar Valsts ieņēmumu dienesta darbu skalā no viens līdz pieci pērn Latvijā pieaugusi līdz 3,6 (2023.gadā - 3,47). Tādu pašu vērtējumu ieņēmumu dienests ieguva arī Igaunijā, kas gan ir samazinājums no 3,76 2023.gadā. Savukārt Lietuvā 2024.gadā uzņēmēju apmierinātība ar ieņēmumu dienestu tika vērtēta ar 3,72 (3,75 - 2023.gadā).

Sauka pētījuma prezentācijā uzsvēra, ka ēnu ekonomika Latvijā turpina mazināties, kas noteikti ir labi. Vismaz daļēji tas varētu būt rezultāts valsts pārvaldes centieniem mazināt ēnu ekonomiku, realizējot ēnu ekonomikas apkarošanas plāna aktivitātes.

Tomēr Sauka atzina, ka ēnu ekonomika rūk lēnām, kas liek uzdot jautājumu - vai ir iespējamas rīcības straujākai ēnu ekonomikas mazināšanai valstī, un vai nebūtu laiks atgriezties pie ēnu ekonomikas mazināšanas kā vienas no galvenajām prioritātēm.

Sauka uzsvēra, ka tas ir sevišķi svarīgi situācijā, kad būtiski jāpalielina izdevumi aizsardzībai, tajā pašā laikā neaizmirstot par ekonomikas attīstību, un kad ir ierobežotas iespējas aizņemties vai kāpināt budžeta deficītu.

Vienlaikus VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe un Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks (JV) norādīja, ka ēnu ekonomikas mazināšanās ir rezultāts valsts pieejas maiņai no "pātagas" uz "burkāna" politiku, respektīvi, sniedzot vairāk priekšrocību godīgiem nodokļu maksātājiem. Upenieka ieskatā represīvā politika ir sevi izsmēlusi.

Sauka gan tam oponēja, norādot, ka daudz efektīvākas par "burkāna" metodēm ēnu ekonomikas mazināšanā būtu represīvās metodes.

Savukārt Saeimas deputāte Linda Matisone (AS) piebilda, ka pētījumā redzamie Igaunijas rezultāti rāda, ka noteikti nedrīkst iet nodokļu paaugstināšanas virzienā, kas strauji audzē ēnu ekonomiku.

Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījums "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs" tiek noteikts reizi gadā, izmantojot Baltijas valstu uzņēmēju aptaujas. Pētījuma autori ir Sauka un Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Tālis Putniņš. Lai aprēķinātu ēnu ekonomikas lielumu procentos no IKP, indeksā ir iekļauti aprēķini par neuzrādītajiem uzņēmējdarbības ienākumiem, nereģistrētajiem vai slēptajiem darbiniekiem, kā arī neuzrādītajām "aplokšņu" algām.