Ekrāni ir ne tikai būtiski mainījuši cilvēces uzvedību pēdējā gadsimta laikā – tie ieņem arvien lielāku lomu mūsu dzīvēs - dienas gaitā pavadītais laiks pie televizora, datora, video spēļu vai telefona ekrāniem joprojām pieaug. Strādājošais katru dienu vidēji pie ekrāna pavada vairāk nekā 70 procentus no sava laika un šis īpatsvars turpina pieaugt.
Ārsti arvien vairāk brīdina par kaitējumu redzei, ko mēs radām ar tik daudz laika pavadīšanu pie ekrāniem. Tāpēc pirms trīspadsmit gadiem Holandes uzņēmums «Philips» iepazīstināja ar unikālu risinājumu, kas nav citiem televizoru ražotājiem - platekrāna televizora apgaismojuma funkciju «Ambilight», kas paredzēta ne tikai interjera un attēla bagātināšanai, bet tai ir arī būtiska funkcionāla nozīme – saudzēt redzi televizora skatīšanās laikā.
Šo gadu laikā «Philips» ir izdevies būtiski pilnveidot «Ambilight» tehnoloģijas, un šobrīd tas ir četrpusīgs apgaismojums apkārt televizora ekrānam, kas it kā paplašina bildi ārpus ekrāna rāmjiem. Gaismas krāsa un spilgtums tiek regulēti automātiski atkarībā no telpas apgaismojuma un ekrānā redzamā attēla, liekot tam izskatīties lielākam un sniedzot daudz spēcīgāku iespaidu.
«Philips» izstrādes procesā piesaistītie oftalmologi ir pierādījuši, ka unikālā tehnoloģija samazina ekrāna negatīvo ietekmi uz redzi. Ekrānā attēla gaismai mainoties no tumšas uz gaišu, mūsu acu zīlītes ir spiestas sarauties un izplesties. Ja šīs ekrāna gaismas mainās ļoti bieži un strauji (piemēram, asa sižeta filmās), acu zīlītes, atkarībā no to spējas reaģēt, kustās ātrāk un drīz vien var nogurt. Šī problēma var tikt atrisināta, ja telpā ir neliela gaismas plūsma, kura samazina acu zīlīšu muskuļu kustību. Pamatojoties uz kino un televīzijas inženieru biedrību, optimālajam istabas apgaismojumam ir jābūt par 10 procentiem lielākam nekā ekrāna attēlam.
Sākotnēji «Philips» dizaineriem bija ideja par papildus gaismas avotu aiz televizora ekrāna, izgaismojot sienu aiz tā. Ekrāns ir savienots ar televizora aizmugurē esošo gaismas halo, kas samazina acu zīlīšu noslodzi, kā arī rada kvalitatīvāku ekrāna attēlu. Vizuāli ekrāna attēla un attēla uz sienas «saplūšana» padara to pašu attēlu daudz asāku, dzidrāku un košāku. Līdzīgi «Nokia» inženieri jau pirms divdesmit gadiem atklāja, ka, paplašinot kvadrātveida ekrānu horizontālā virzienā, tas neietekmē pašu attēlu, tas kļūst pat detalizētāks. Tas tāpēc, ka katrs cilvēks redz 30% pieaugumu ekrāna platumā nevis augstumā (tā tiek dēvēta par «perifēro redzi») – un šeit arī ir iemesls, kāpēc ekrāni mūsdienās ir izstiepti platumā. «Ambilight» efekts paplašina perifēro redzi vēl vairāk.
Protams, kāds jautās, kāpēc gan nenovietot lampu aiz televizora, lai radītu papildus gaismas avotu? Šajā gadījumā jāmin, ka gaismas plūsmai ir jābūt pielāgotai. Šodien 6. paaudzes OLED «Ambilight» sensori tiek regulēti pēc to pašu gaismas, nosakot vajadzīgo apgaismojuma līmeni, toni un intensitāti. Praksē tas darbojas šādi – apgaismojums mainās ik sekundi, mainoties attēlam uz ekrāna. «Ambilight» sensori automātiski nosaka, cik daudz gaismas ir telpā, un, atkarībā no tās, kontrolē gaismas plūsmas intensitāti. Papildus tam «Ambilight» sensori pielāgo ekrāna attēla spilgtumu, ko regulē arējā apgaismojuma sensors. Tumšā telpā ekrāna spilgtums ir zemāks, gaišā telpā – lielāks. Tas nomāc papildus gaismas avotus, samazinot telpas objektu ietekmi uz televizora ekrāna attēlu. Tāpat istabai var tikt pielāgots arī gaišs apgaismojuma tonis pat tad, kad televizors ir izslēgts, tādējādi «Ambilight» kļūst par gaumīgu istabas lampu jebkuram interjeram.
