Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā pēdējo mēnešu laikā piecas reizes iedarbojusies automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes izziņošanas sistēma, kas vislielāko satraukumu radījusi operāciju blokā. Lai gan slimnīcā pieņemtie noteikumi paredz, ka trauksmes signalizācijas ieslēgšanās gadījumā jāpārtrauc operācijas un slimnieki jāevakuē no operāciju zālēm, tas neesot darīts.
Kā precizēja slimnīcā, trauksmes izziņošanas sistēma ir iedarbojusies kopumā piecas reizes kopš operāciju bloka nodošanas ekspluatācijā, proti, kopš aizvadītā gada 21.janvāra.
Kā vēsta laikraksts «Latvijas Avīze», toties ķirurģijas un anestezioloģijas klīniku un operāciju bloka mediķi pie slimnīcas vadības vērsušies ar iesniegumu, ka trauksmes signāla biežā ieslēgšanās darbā rada pastiprinātu spriedzi.
Izrādījies, ka nevienā no gadījumiem neesot konstatēts ugunsgrēks vai citi nopietni draudi drošībai.
Pēc slimnīcas vadības teiktā, pirmajā reizē trauksmes signāls atskanējis no nekaitīgiem sterilizācijas iekārtas tvaikiem, kas ieplūduši dūmu detektorā, otrajā reizē - no putekļiem, bet trešajā reizē sanitārs nejauši bija nospiedis trauksmes pogu. Ceturtajā reizē - šā gada 4.janvārī - trauksmes signalizācija iedarbojusies tādēļ, ka pagrabstāvā sabojājies kompresors un telpa piepildījusies ar tvaikiem, ko detektors uztvēris kā dūmus. Savukārt piektajā reizē - šā gada 7.janvārī - dūmu detektoru iedarbinājis kondensāts, kas bija izveidojies, aukstā laikā atverot balkona durvis.
Slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga uzskata, ka nav noticis nekas īpašs, turklāt gadījumā ar sabojājušos kompresoru trauksmes signalizācijas ieslēgšanās pat nākusi par labu, jo ļāvusi ātri konstatēt un novērst radušos kompresora bojājumu. «Automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes izziņošanas sistēmas jutīgums ir uzskatāms par plusu, nevis mīnusu, jo ļauj konstatēt ne tikai ugunsgrēku, bet ari citus traucējumus, kā ari cilvēku darbības kļūdas,» norāda slimnīcas vadītāja, uzsverot, ka
visos piecos gadījumos slimnīcas apsardzes darbiniekiem izdevies desmit minūšu laikā noskaidrot signalizācijas nostrādāšanas iemeslu un trauksmi atsaukt, līdz ar to darbinieki paguvuši evakuēties tikai daļēji.
Daži ķirurgi pastāstījuši, ka, izdzirdot trauksmes signālus, bijuši nesaprašanā, ko darīt ar slimnieku, kurš atrodas narkozē, kuram atvērts vēdera dobums un kuru nav iespējams nekur pārvietot, raksta «Latvijas Avīze». Galu galā ārsti un medicīnas māsas, pārvarot pamatīgu emocionālo spriedzi, turpinājuši darbu.
Slimnīcas vadītāja skaidro, ka,
lai mazinātu operāciju bloka personāla emocionālo spriedzi, ir izstrādāts un tuvākajā laikā stāsies spēkā atsevišķs rīcības plāns ugunsgrēka gadījumā tieši operāciju blokam.
Darbs pie tā ticis sākts jau pēc pirmo divu trauksmju izskanēšanas pagājušā gada septembrī. «Operāciju blokam ir sava specifika - operācijas laikā nav iespējams acumirklī evakuēties no operāciju zāles kopā ar pacientu, tāpēc šis rīcības plāns ir detalizētāks, iekļaujot instrukcijas par to, kā pacientu sagatavot pārvešanai,» atzīst Slokenberga.
Viņa arī norāda, ka februāra sākumā atbilstoši jaunajam rīcības plānam notiks personāla apmācības par ugunsdrošību un rīcību ugunsgrēka gadījumā. Turpmāk šādas apmācības notikšot ik pēc trim mēnešiem. Tuvākajā laikā ari tikšot izveidots viegli uztverams informatīvais uzskates materiāls par rīcību trauksmes situācijā.
Slimnīcas vadība norāda, ka nevar garantēt šādu trauksmes signālu atkārtotu neieslēgšanos, tomēr tā sola darīt visu iespējamo, lai šādu iespēju samazinātu līdz minimumam.
