Demogrāfs Mežs mudina diskutēt par Latvijā studējošo ārvalstnieku piesaistīšanu valstij

Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs

FOTO: Ieva Lūka/LETA

Varētu apsvērt domu par Latvijā studējošo ārvalstnieku piesaistīšanu valstij, jo šie cilvēki vairāku gadu laikā jau ir iedzīvojušies mūsu valstī un būtu grēks viņus pēc absolvēšanas zaudēt, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē sacīja Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs.

Runājot par migrācijas tendencēm un to ietekmi uz Latviju, Mežs prezentācijā deputātiem norādīja, ka cilvēku skaits nākamā gadsimta laikā saglabāsies aptuveni esošajos apmēros, vienīgā izmaiņa varētu būt Āfrika, kur cilvēku skaits varētu dubultoties. Tomēr arī tur cilvēku pieaugums varētu lēnām samazināties. Pašlaik Eiropā krītas iedzīvotāju skaits un Āfrika jau ir apsteigusi Eiropu šajā jautājumā.

Mežs arī zināja sacīt, ka ir reti izņēmumi, kuros valstis bez imigrācijas var uzturēt savu iedzīvotāju skaitu, par piemēru minot Islandi, Franciju, kā arī Īriju. «Bet tad ir vesela virkne valstu, kuri šo līmeni var uzturēt ar nelielu imigrāciju. Tad nāk vairākas valstis, kurās iedzīvotāju skaits krietni samazinās un pašlaik ir jautājums, cik strauji tas turpināsies,» viņš sacīja, norādot, ka Latvija un Lietuva ir starp šīm valstīm. Savukārt Igaunijai pēdējo gadu laikā izdevies palielināt iedzīvotāju skaitu, pateicoties imigrācijai. Kā liecina aplēsies, iedzīvotāju pieaugums vērtējams ar dažiem tūkstošiem cilvēku.

Viņš arī norādīja, ka Latvijā katru gadu iebrauc vidēji trīs līdz pieci tūkstoši cilvēku, lielākoties apvienojot ģimenes vai arī nodarbinātības dēļ. Meža ieskatā ļoti laba Latvijas eksporta prece ir izglītība. «Domāju, ka tā nav īpaši gudra politika, ja mēs cilvēku, kurš beidzis augstskolu, vienkārši ļaujam aizlaist savos vējos, kaut Latvijā bijis vairākus gadus,» viņš sacīja.

Meža ieskatā, ja nepastāv dažādas piesaistes programmas, Latvijā studējošie ārvalstnieki ātri vien atrod veidus, kā nonākt citās valstīs, tostarp Vācijā un Lielbritānijā. «Vai jūsu rokās nav instrumentu, lai to mainītu?» Mežs vaicāja politiķiem. «Zinu vienu brīnišķīgu brazīlieti, kurš studiju laikos iemācījās latviešu valodu, piedalījās pat tautisko deju ansamblī. Būtu ideāls ģimenes tēvs, bet saņēma rīkojumu, ka brīvprātīgi jāpamet valsts, ja nevēlas piespiedu [emigrēšanu]. Vai tiešām Latvijas interesēs bija tas, ka viņš aizbrauc?» retoriski vaicāja Mežs.

Viņa ieskatā, liela daļa Latvijā studējošo ārvalstnieku spējuši veiksmīgi integrēties un valstij būtu nepieciešams domāt par veidiem, kā šos cilvēkus paturēt.

Deputāts Anrijs Matīss (V) norādīja, ka būvniecības nozarē nepieciešami cilvēki, savukārt, atbildot uz to, Mežs pauda viedokli, ka cilvēkus varētu mobilizēt arī no Latvijas, taču tie būtu tikai daži tūkstoši. «Mēs visi gribam dzīvot ilgi un laimīgi, bet jādomā arī par pensiju sistēmas ilgtspēju,» pauda Mežs, norādot, ka risinājums varētu būt darba spēka imports uz īsāku vai garāku laika periodu.

Ingmārs Līdaka (ZZS) taujāja par migrāciju no Ukrainas un ukraiņu došanos uz Eiropas Savienību (ES). Mežs, atbildot uz Līdakas jautājumu, pauda viedokli, ka varētu būt gaidāms «viens darbā braukšanas vilnis» un jau pašlaik ES esot vairāki miljoni ukraiņu, kuri atraduši darbu, taču būtu vēl vairāki, kuri labprāt papildinātu ES dalībvalstu darbu tirgu.

Mežs arī sprieda, ka ukraiņi salīdzinoši viegli varētu integrēties Latvijā, strādājot celtniecībā vai kuģu remontdarbu rūpnīcās. «Mans privātais uzskats ir tāds, ka mēs varētu iekļaut kādu simtu ukraiņu, kas būtu izdevīgi viņiem pašiem, pārvarot grūtāko valsts posmu un palīdzot savām ģimenēm, kā arī izdevīgi mums pašiem. Vai nebūtu prātīgi izmantot šo iespēju?» viņš vaicāja, pieļaujot, ka humānu apstākļu dēļ varētu tikt veikti nepieciešamie izņēmumi, lai šos cilvēkus uzņemtu. «Par to būtu vērts padomāt,» viņš sprieda.

Kā norādīja komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK), no haotiskas migrācijas varētu pievērsties migrācijas menedžēšanai. Par šiem jautājumiem jau drīzumā varētu norisināties plašāka diskusija ar dažādiem ekspertiem, viņš sprieda.

Tam piekrita arī Mežs, norādot, ka migrācijas spiediens nav uz Latviju, bet gan Eiropu. «Jautājums ir par izdevīgas imigrācijas programmas veidošanu, iespējams, noteiktām kvalifikācijām, profesijām. Studenti ir ideālā izlase, ar tiem sākt būtu visvieglāk. Piemēram, pusgadu pēc absolvēšanas viņi vēl varētu uzturēties Latvijā, apdomāt savas iespējas. Iespējams, kāds no viņiem jau ir aizrunājis savas darba vietas. Spējīgie paliktu, bet pārējie, kas guļ, ir pasīvi, tiem pienāktos brīdinājums,» viņš norādīja.

Uz augšu