Bēgle no Eritrejas pēc atgriešanās Latvijā nonākusi bezpajumtnieku patversmē

Kā šodien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē stāstīja Sabiedrības integrācijas fonda pārstāve Ilze Dūmiņa, bēgle nevar saņemt valsts sociālo atbalstu, jo saskaņā ar Labklājības ministrijas (LM) norādījumiem tas nepienākas patvēruma meklētājiem, kas iepriekš atstājuši mūsu valsti. LM Ministru kabineta nosacījumu formulējuma dēļ ir aizliegusi bēglei piešķirt sociālo darbinieku un mentoru pakalpojumus.

Deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) pauda viedokli, ka šo situāciju izraisījusi nepareizas normu piemērošana. Esot saprotams, ka mentora pakalpojumi netiek nodrošināti, kad patvēruma meklētājs ir ārpus Latvijas, taču šī palīdzība ir jāsniedz, kad cilvēks ir atgriezies valstī, pauda deputāts.

Lai rastu risinājumu tam, ka patvēruma meklētājiem pēc atgriešanās Latvijā netiek piešķirti sociālā atbalsta pakalpojumi, nedēļas beigās notiks apspriede, uz kuru aicināti arī LM pārstāvji.

Līdaka šodien komisijas sēdē arī informēja, ka 50 bēgļiem šodien nodrošināta iespēja apmeklēt zoodārzu. Šādu informāciju deputāts sniedza, atbildot uz SIF stāstīto, ka tiek mēģināts sagatavot dāvanas 78 bēgļu bērniem.

Kā ziņots, konkursā par sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu nodrošināšanu patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu līdz 2018.gada vidum uzvarējusi biedrība «Patvērums «Drošā māja»».

Latvijā atgriezusies irākiešu bēgļu ģimene, kura labākas dzīves meklējumos bija devusies uz Vāciju

Latvijā atgriezusies irākiešu bēgļu ģimene, kura pirms diviem mēnešiem labākas dzīves meklējumos bija devusies uz Vāciju, vēstīja «LNT Ziņas».

Irākietis Tariks ar sievu un septiņiem bērniem Latviju pameta pirms diviem mēnešiem, jo nespēja te izdzīvot. Vācija ģimenei bija kā pēdējā cerība, taču šonedēļ Tariks tomēr atgriezās Latvijā, jo Vācijā viņam tika atteikta darba atļauja un liegta iespēja pieteikties pabalstiem. Tāpat nelīdzēja tas, ka tur dzīvo Tarika māsa, kura arī ir bēgle.

«Viņi neļauj pat piereģistrēties.

Vācieši teica, ka ar Latvijā izdoto bēgļa pasi drīkstot tikai Latvijā strādāt. Vācijā neļāva,»

raidījumam stāstīja Tariks.

Viņš prognozē, ka visi Latviju pametušie bēgļi drīzumā būs spiesti atgriezties vai arī strādās Vācijā nelegāli un tad tiks pieķerti un deportēti uz Latviju piespiedu kārtā.

«Vairāk nekā 60 bēgļu no Latvijas ir Vācijā, un viņi visi nedrīkst tur strādāt. Dzirdu, ka

daudzi turpina braukt prom no Latvijas, bet viņiem tur nekas nesanāks. Esam Latvijā nodevuši pirkstu nospiedumus, vācieši to redz un sūta mūs atpakaļ,»

stāstīja Tariks.

Viņš jūtas ļoti vīlies, jo cīņa par izdzīvošanu Latvijā sākusies no jauna. Viņaprāt, tas sagaidot visus, kas būs spiesti atgriezties.

Lai arī atgriezies aizvakar, biedrība «Gribu palīdzēt bēgļiem» ļoti lielā ātrumā jau savākusi naudas ziedojumus, lai iemaksātu drošības depozītu Tarika īres dzīvoklim. Iepriekš viņam saziedoja naudu zobārstam.

«Nevar jau gaidīt, ka visu šo nastu nesīs privātpersonas un organizācijas, nevar pārlikt no valsts pleciem tikai uz pilsoniskām organizācijām šādas darbības. Nepieciešamo atbalstu mēs vien nespēsim nodrošināt,» atzina biedrības aktīviste Ieva Raubiško.

Pametot Latviju, bēgļi nezaudēja pabalstu, un arī Tariks turpina saņemt savus 139 eiro mēnesī. Taču ar to nepietiek.

Bēglis no Irākas ļoti vēlas atrast darbu, bet prasība par latviešu valodas zināšanu to viņam liedz. Biedrība «Gribu palīdzēt bēgļiem» vērtē - problēma ar bēgļiem ir samilzusi tik ļoti, ka politiķiem nekas cits neatlikšot kā tomēr palielināt bēgļa pabalsta apmēru.

Tagad Labklājības ministrijā izveidota bēgļu lietu darba grupa, kas vērtēs kā rīkoties tālāk. Taču izskanējis arī pretējs priekšlikums - bēgļiem, kuri reiz pametuši Latviju un tagad atgriežas, vairs neizmaksāt pabalstu vispār un pārtraukt sniegt arī mentora palīdzību.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Tarika ģimene nav tie ārvalstnieki, kurus Latvija uzņēma Eiropas Savienības (ES) pārvietošanas programmā.

Konkrētā ģimene Latvijā bija nokļuvusi, šķērsojot «zaļo» robežu, un pēc tam pieprasījusi patvēruma statusu Latvijā, ko arī saņēmusi.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) nav informācijas, ka Vācijas varasiestādes būtu lūgušas Latvijas varasiestādes uzņemt pārvietotās patvēruma meklētāja statusu saņēmušas personas, kas bija devušās uz Vāciju, aģentūrai LETA šopēcpusdien atzina PMLP.

Jau ziņots, ka iepriekš bija izskanējušas ziņas, ka patvēruma statusu saņēmušās pārvietotās personas labākas dzīves meklējumos bija devušās uz Vāciju. Likums bēgļa vai alternatīvo statusu saņēmušām personām neliedz izbraukt no Latvijas.

Līdz šim Latvija ES pārvietošanas programmā kopumā uzņēmusi 154 personas. Kopumā no tām statuss ir piešķirts 63 personām -

bēgļa statusu ir ieguvušas desmit personas un alternatīvo statusu - 53 personas. Bēgļa statusu piešķir bez noteikta termiņa, bet alternatīvo - uz gadu.

Par pārējām pārvietotajām personām PMLP pagaidām vēl nav izlēmusi, vai piešķirt patvēruma statusu.

Valsts pērn apņēmās divu gadu laikā uz Latviju pārvietot 531 patvēruma meklētāju. Lielākā daļa būtu no ES valstīm - Grieķijas un Itālijas -, taču 50 cilvēkus nepieciešams pārvietot no trešajām valstīm - šobrīd tas notiek no Turcijas. Pēc nogādāšanas Latvijā PMLP ir jālemj, vai piešķirt patvērumu - bēgļa vai alternatīvo statusu.

Tāpat Latvijā regulāri, visbiežāk nelikumīgi, caur «zaļo» robežu nokļūst ārvalstnieki, no kuriem daļa pēc aizturēšanas lūdz patvēruma statusu Latvijā.