Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/09/8499452t1h72b9.jpg)
Izskatot nākamā gada budžetu, Saeimas deputāti sākotnēji gribēja, bet vēlāk atteicās no idejas vairāk automobiļu ieskaitīt luksusa kārtā. Par šādiem auto uzņēmumi nevar atgūt daļu no samaksātā PVN un iekļaut remonta, degvielas un citus čekus saimnieciskajos izdevumos. Deputāti paklausīja auto tirgotājiem, ka paradoksālā kārtā dārgu mašīnu skaita palielināšana nenodrošinās vairāk naudas valsts budžetā, šovakar ziņo LTV raidījums «de facto».
Uzņēmumu saimnieciskajos izdevumos var iekļaut auto, kura cena nepārsniedz 50 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Ar PVN – ap 60 000 eiro. Būtiski pacelt slieksni līdz šim līmenim 2013.gadā ieteica toreizējais Saeimas deputāts, tagad labklājības ministrs Jānis Reirs («Vienotība»).
Dārgāki spēkrati skaitās luksusa jeb reprezentatīvi auto, kurus saimnieciskajos izdevumos nevar pierakstīt.
Lepnas mašīnas ar cenu nedaudz zem 60 000 eiro pārdod gan oficiāli auto dīleri, gan nepazīstamas firmas. Malā nestāv arī organizētā noziedzība.
«de facto» jau vēstījis, ka bieži, pirms jauns auto nonāk pie gala lietotāja, tam īsā laikā bijuši daudzi īpašnieki dažādās valstīs. Tādi pirkšanas-pārdošanas karuseļi tiek veidoti, lai starpniekfirmas varētu izkrāpt no valsts PVN un nozust. Tad shēmu organizētāji var legāliem uzņēmējiem piedāvāt dārgus auto par saimnieciskajos izdevumos iekļaujamu cenu.
Izkontrolēt, vai auto tiešām lieto uzņēmējdarbībai vai privātiem braucieniem, ir neiespējami.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Sandra Kārkliņa-Ādmine stāsta, ka ik dienu kā riskanti uzpeld trīs četri auto tirgotāji. Šogad un pērn VID auditos auto nozarē sarēķināti 25 miljoni eiro, pārsvarā tieši saistībā ar PVN shēmām.
Skatot Saeimā nākamā gada budžetu, radās jautājums - kāpēc tik dārgas mašīnas nepieciešamas uzņēmējdarbības veikšanai?
Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) piedāvāja samazināt slieksni par 10 tūkstošiem: «Man personīgi nav iebildumu, ka cilvēki brauc ar «premium» klases automašīnām, bet tad, lūdzu, pērciet tās kā fiziskas personas vai neatprasiet PVN atpakaļ un nenorakstiet kā saimnieciskās darbības izdevumu.»
Šo priekšlikumu vienprātīgi atbalstīja arī pārējie deputāti tautsaimniecības komisijā.
Taču pēc divām nedēļām uz komisijas sēdi ieradās auto tirgotāji, lai stāstītu, ka ir neprāts slieksni mazināt. Tas mudināšot uzņēmējus domāt, kā tomēr nesamaksāt visus nodokļus par dārgajām mašīnām. Gandrīz visi deputāti tam piekrita un atmeta idejai ar roku.
Deputāts Jānis Klaužs (ZZS) tik ļoti nevēlējās skaidrot, kādēļ tomēr nobalsoja pret sliekšņa pazemināšanu, ka aizmuka no kameras, vairākas reizes atkārtojot, ka viņam «dikti» nepatīk šis priekšlikums.
Deputāts Ivars Zariņš («Saskaņa»), kurš pēdējā komisijas balsojumā nepiedalījās, raidījumam pauda, ka sliekšņa samazināšana novedīs pie tā, ka turīgi cilvēki automašīnas reģistrēs Igaunijā vai Lietuvā, kur izmaksas ir vairākkārt zemākas.
No nākamā gada gan braukšana ar ārzemēs reģistrētu auto pa Latviju vairs nebūs tik pievilcīga. Par to būs jāmaksā nodoklis – līdz pat 1000 eiro gadā. Tā Saeima nolēma, pieņemot nākamā gada budžetu.
Deputāts Anrijs Matīss («Vienotība») skaidro, ka bez Igaunijas un Lietuvas vēl ir citas metodes, kā izlocīties no pilna PVN maksāšanas. «Riski ir lielāki nekā ieguvumi. Ministru kabinets arī diskutēja un neatbalstīja,» norāda Matīss.
Saeimas tautsaimniecības komisijas sākotnējo priekšlikumu samazināt slieksni valdības sēdē vispirms Finanšu ministrija atbalstīja. Taču pret izmaiņām iestājās uzņēmēji, tādēļ arī valdība nosliecās neko nemainīt.
«Protams, no tā būtu pozitīvs fiskāls efekts, vairāk naudas budžetā. Bet man šķiet, ka mēs esam valdībā bijuši konsekventi un labi sadarbības partneri uzņēmējiem, tāpēc būtu priekšlikums nesasteigt,» sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
«Auto asociācijas» valdes loceklis Ingus Rūtiņš uzskata – sliekšņa samazināšana neapturētu negodīgos auto tirgotājus. Izteikti dārgām automašīnām vairs nevarētu tik viegli nodzīt cenu PVN izkrāpšanas karuseļos, taču ar zemākas klases mašīnām viss turpinātos.
Te gan jāatzīmē – no nākamā gada PVN izkrāpšanas karuseļi griezīsies lēnāk. Pieņemot budžetu, Ceļu satiksmes likumā ierakstīja, ka uzņēmumiem aizliegts līdz 15 dienām pēc jaunu auto reģistrācijas Latvijā tos pārdot tālāk. Līdzīgi kā Igaunijā, darījumā iesaistītos šajās dienās izvērtēs VID.