Lai gan Satversmes tiesā (ST) ierosināta lieta par Jūrmalas teritorijas plānojumu, pašvaldība uzskata, ka noteikumos rasts kompromisa risinājums starp pretējiem iedzīvotāju priekšlikumiem.
Jūrmalas dome pilsētas teritorijas plānojuma izstrādē mēģinājusi rast kompromisu starp iedzīvotāju priekšlikumiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Zane Leite norādīja, ka ST lieta ierosināta tikai par vienu īpašumu Bulduros, kurā pašvaldība, pieņemot teritorijas plānojuma grozījumus, ir samazinājusi iepriekš atļauto apbūves blīvumu un apbūves augstumu. Šajā teritorijā atļauta ievērojami mazāka apbūves intensitāte un tiek saglabāta daudz plašāka «zaļā zona», nekā to paredzēja iepriekšējais teritorijas plānojums. Papildus noteikts, ka konkrētajā teritorijā ļauts būvēt tikai kūrorta objektu, kas saistīts ar vietējo minerālūdeņu resursu izmantošanu.
Teritorijas plānojuma grozījumu publiskās apspriešanas laikā tika saņemti pretēja rakstura priekšlikumi no iedzīvotājiem attiecībā uz zemes vienību «Bulduri 1607, Jūrmalā» - «mainīt zemesgabala funkcionālo zonu no «Kūrorta teritorijas«» uz «Dabas un apstādījumu teritoriju» un «saglabāt funkcionālo zonu «Kūrorta teritorija«».
Izvērtējot saņemtos priekšlikumus, teritorijas plānojuma grozījumos, lai līdzsvarotu dažādās, bet vienlīdz būtiskās intereses, rasts kompromisa risinājums un zemesgabalam «Bulduri 1607, Jūrmalā» noteikta funkcionālā zona «Dabas un apstādījumu teritorija», paredzot iespēju veikt kūrorta objekta būvniecību, kas saistīts ar vietējo minerālūdeņu resursu izmantošanu, bet būtiski samazinot zemesgabalā iepriekš atļauto apbūves blīvumu no 30% uz 10%, bet augstumu no 15 metriem uz 12 metriem, skaidroja domē.
Jūrmalas domē arī informēja, ka ierosināta ST lieta neaptur teritorijas plānojuma piemērojamību un tie vēl arvien ir spēkā.
Jau ziņots, ka ST ierosinājusi lietu saistībā ar Jūrmalas teritorijas plānojuma daļu Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā.
Kā informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska, pieteikumā apstrīdētā saistošo noteikumu norma noteic, ka zemes vienībā ar konkrētu kadastra numuru atļauta arī tādu kūrorta objektu būvniecība, kas saistīti ar vietējo minerālūdeņu resursu izmantošanu. Maksimālais apbūves blīvums apbūvē, kur ietilpst šādi objekti, ir 10%, apbūves augstums un stāvu skaits - 12 metri, divarpus stāvi.
Savukārt Satversmes 115.pants paredz, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.
Lieta ierosināta pēc 12 Jūrmalas pilsētas iedzīvotāju konstitucionālās sūdzības. No sūdzības izriet, ka zemesgabals, uz kuru attiecas apstrīdētā norma, atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā. Tajā esot augošs mežs un zemesgabalam esot būtiska ekoloģiskā nozīmība. Pamatojoties uz apstrīdēto normu, tajā atļautais apbūves laukums ir aptuveni 696 kvadrātmetri un ēkas pieļaujamais augstums - 12 metri (2,5 stāvi).
Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka Jūrmalas pilsētas dome, pieņemot apstrīdēto normu, nav veikusi nepieciešamo vides izvērtējumu. Turklāt tā neesot sniegusi pieteikuma sniedzējam informāciju par šo izvērtējumu un argumentiem, kas pēc būtības pamato apstrīdētās normas pieņemšanu.
Pieteikumā pausts uzskats, ka apstrīdētā norma ir pretrunā ilgtspējīgas attīstības principam un aizskar pieteikuma iesniedzēja tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.
ST ir uzaicinājusi Jūrmalas pilsētas domi līdz nākamā gada 6.janvārim iesniegt tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2017.gada 6.aprīlis. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.