Meitenīte, kas piedzima ar pieauguša cilvēka izmēra mēli, beidzot var smaidīt

Mazā Peislija piedzima ar tā saukto Bekvita-Vīdemaņa sindromu, kas skar vienu no katriem 14 000 pasaulē nākušajiem bērniņiem.

Mēle bija tik liela, ka nedēļu pēc dzimšanas meitenītei bija nepieciešama palīdzība elpot, lai novērstu iespēju, ka viņa aizrijas. Barošana līdz sešu mēnešu vecumam notika pa caurulīti, kas bija ievadīta kuņģī.

Ar vecāku piekrišanu bērnam sešu mēnešu vecumā tika veikta daļēja mēles noņemšana, tomēr tā atkal izauga un joprojām atradās ārpus mutītes.

Kad meitenītei bija gads, viņai veikta atkārtota operācija, kuras laikā ārsti bērna mēli daļēji nogrieza. Meitenīte pēc operācijas atkopusies un savus vecākus Medisonu un Šenonu iepriecinājusi ar pirmo īsto smaidu.

Mazā Peislija tagad ir 16 mēnešus veca, un ārsti cer, ka bērnam papildu operācijas vairs nebūs nepieciešamas. «Pēc atkopšanās viņa pirmo riezi sākusi smaidīt. Kad viņu ieraudzīju, nespēju noticēt, cik mana mazā meitiņa ir skaista. Redzēt viņu smaidām ir kaut kas neticams. Viņai vairs nav arī grūtību ēst,» priecājas bērna māte Šenona.

Meitenīte arī sākusi apgūt un izteikt pirmās skaņas, radot cerības, ka drīz sāks runāt. «Pēc operācijas mainījušies arī viņas vaibsti. Izskatās, ka drīz viņa varētu izteikt savus pirmos vārdiņus,» cer mamma.

Bekvita-Vīdemaņa sindroma skartie bērniņi bieži dzimst pirms laika. Viena no sindroma pazīmēm ir tā, ka bērni piedzimst lielāki un smagāki nekā parasti. Šādiem bērniņiem parasti ir arī palielināta mēle, taču dažkārt simptomi ir tik mazizteikti, ka sindroms vispār netiek diagnosticēts. Citreiz palielināti ir arī iekšējie orgāni vai kāda konkrēta ķermeņa daļa.