Eiropas Parlamenta Latvijas deputāti Sandra Kalniete (V) un Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) pauž atšķirīgus akcentus Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera idejai par Eiropas Savienības (ES) integrāciju aizsardzības jomā un darbu kopīga militārā spēka izveidē.
Kalniete, kas pārstāv Eiropas Tautas partijas grupu, norāda, ka nodoms veidot Eiropas aizsardzības fondu, kas ļaus finansēt pētniecību un inovāciju ES aizsardzības nozarēs tieši no Savienības līdzekļiem, ir svarīgākais no Junkera minētā Ārējās un drošības politikas jomā. Tā ir principiāla izmaiņa, jo līdz šim ES nekad nav nopietni finansējusi aizsardzības potenciālu, par deputātes pausto aģentūru LETA informēja EP preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.
«Loģisks ir arī nodoms veidot Eiropas militāro štābu un atbalstīt dalībvalstu «aizsardzības Šengenu» - padziļinātu sadarbību starp tām valstīm, kas ir gatavas kopīgām aizsardzības struktūrām. Tas nozīmē labāku aizsardzības budžetu izmantošanu, spēcīgāku NATO un Eiropas multinacionālu vienību izveidošanu, kuras var darboties gan NATO, gan ES misijās,» pauž Kalniete.
Politiķe skaidro, ka tādā gadījumā Eiropa mazāk patērētu ASV drošības jaudu, bet vairāk sniegtu pati savu ieguldījumu alianses kopējā jaudā. «Tas atbilst jaunajai ES ārējās un drošības politikas stratēģijai, pie kuras man bija iespēja strādāt kopā ar ES augstās pārstāves ārlietās Federikas Mogerīni vadīto dienestu. Labi, ka veidojas plaša izpratne, ka ES vairs nav tikai ekonomiska un politiska savienība, bet arī nopietna drošības organizācija,» akcentē Kalniete.
Zīle, kurš pārstāv Eiropas Konservatīvo un reformistu grupu, savukārt norāda, ka aiz Eiropas Aizsardzības fonda un aizsardzības savienības piesardzīgi paslēptās idejas par Eiropas armiju joprojām nav skaidrs, kurš pieņems atbildīgo lēmumu Eiropas vārdā par latviešu un citu dalībvalstu karavīriem, kuriem būs jāriskē ar dzīvību kādā no trešajām pasaules valstīm. Zīle tāpēc vaicā, vai lēmuma pieņēmējs šajā jautājumā būs Junkers.
«Jau pašlaik esam pasaules spēcīgākajā militārajā aliansē NATO, kas ir mūsu drošības nozīmīgākais garants, turklāt lēmums par iesaisti militāra rakstura misijās tiek pieņems suverēni, un tā tam arī būtu jāpaliek,» uzsver EP deputāts.
Pievēršoties jautājumam par Lielbritānijas referendumā lemto izstāties no Eiropas Savienības, Zīle norāda, ka «Brexit» notikumu fonā Junkera vēlme pēc vēl ciešākas Eiropas integrācijas ar akcentu uz cīņu ar «sociālo dempingu» novedīs pie lielākas jauno cilvēku migrācijas un lielākām sociālajām atšķirībām ES valstu vidū.
Pievēršoties sociālajiem jautājumiem, arī EP deputāte Tatjana Ždanoka (LKS) no Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas pauž uzskatu, ka ES ir jāizsludina sociālās problēmas kā prioritāras un jāievieš vienoti sociālie standarti. «Junkers savā uzrunā vienā teikumā pieminēja sociālo Eiropu, bet nav minējis nevienu reālu soli, kas ES ir jāveic šajā virzienā. Manuprāt, bez sociālās nevienlīdzības samazināšanas starp dažādiem sabiedrības slāņiem un dažādām dalībvalstīm Eiropas Savienībai nav nākotnes,» uzsver Ždanoka.
Komentējot EK priekšsēdētāja šodienas runu par stāvokli ES, EP deputāte Iveta Grigule (ZZS) no Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas (ALDE) akcentē, ka pašlaik galvenais jautājums ir, vai Eiropas Komisijas vadība pēc «Brexit» spēj izdarīt secinājumus un turpmāk operatīvi piedāvāt reālus risinājumus. «No tā, manuprāt, ir atkarīga Eiropas Savienības nākotne. Nespēja atrisināt, piemēram, migrācijas problēmu uztrauc ne tikai Lielbritānijas, bet arī citu valstu iedzīvotājus. Tāpat ES valstu pilsoņiem ir svarīgi, lai turpmāk, pieņemot lēmumus, daudz nopietnāk ņemtu vērā dalībvalstu atšķirīgo ekonomisko un politisko situāciju, vēsturi, iedzīvotāju mentalitāti,» norāda Grigule.
«ES dalībvalstis ir pietiekami atšķirīgas, tāpēc, lai kopīgais ES projekts turpinātos, ir svarīgi meklēt kopīgo un respektēt atšķirīgo,» pauž politiķe.
Šodien Junkers Eiropas Parlamentā teica runu par stāvokli ES. Šī uzstāšanās tradicionāli sāk dialogu ar ES un Padomi, kā paredzēts Lisabonas līgumā, lai sagatavotu EK darba programmu 2017.gadam.
