/nginx/o/2018/07/10/8569224t1he96c.jpg)
Tā sauktās deputātu kvotas jeb jumtu nauda Latvijas parlamentā parādījās pirms vairāk nekā 15 gadiem. Daži simttūkstoši latu, ko katra koalīcijas partija drīkstēja sadalīt pēc personiskajiem ieskatiem, kalpoja kā burkāns nepaklausīgākajiem pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas.
Debatēs piedalās Saeimas deputāts Veiko Spolītis un «Delnas» pārstāve Liene Gātere.
Pa šo laiku kvotu sistēma kļuvusi par stipru tradīciju. Šā gada budžetā parlamentārieši pēc saviem ieskatiem sadalīs 2,8 miljonus eiro. Veco karavīru, pensionāru un represēto biedrības rēķinās ar ikgadēju summu no sev draudzīgajām partijām. Daļa deputātu regulāri parūpējas par finansiālu piešprici savu partijas biedru vadītajām pašvaldībām vai pat tām, kuras paši vēl pirms neilga laika vadījuši. Par tā saukto kvotu naudu tiek laboti kultūras namu jumti, būvēti bērnu laukumiņi un pirkti tērpi deju kolektīviem, pretī cerot uz vēlētāju balsīm attiecīgajās pašvaldībās.
Gātere atkārto regulāri šādai praksei izteikto kritiku, proti, naudas sadalē netiek ievērota vienlīdzība. «Realitātē nauda kalpo, lai palīdzētu deputātiem sevi reklamēt pirms pašvaldību vēlēšanām,» viņa raksta. «Delna» norāda, ka vairums šādi atbalstīto vajadzību būtu jāfinansē pašvaldībām pašām, turklāt parlamentam likums tādu funkciju nemaz neparedz.
Spolītis atzīst, ka tā ir vēlētāju piekukuļošana, taču līdzīga sistēma pastāvot vairākās valstīs. «Arī pie mums cilvēks tautas priekšstāvim prasa: «Ko tu manā labā esi izdarījis?» Un kvotas ir iespēja atbildēt uz šo jautājumu,» uzskata deputāts. Viņš ir pārliecināts, ka deputātu iedalītā nauda patiesi palīdz konkrētām vietām tikt galā ar problēmām, kuras citādi paliek nerisinātas.
Vai arī turpmāk deputātiem vajadzētu nodarboties ar dāvanu dalīšanu sev tīkamām biedrībām, pašvaldībām un valstiskām organizācijām? Balso un komentē TVnet sadaļā «Debates».
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)