Mašīnas un iekārtas kļūst aizvien sarežģītākas, tā paplašinot cilvēces iespēju robežas. Par godu jaunajam raidījumam «Neticamās mašīnas» televīzijas kanāls «National Geographic» apkopojis sarežģītākās iekārtas un ierīces, kuras ir radījis cilvēku prāts, prasmes un tehnoloģijas.
Zem Francijas un Šveices teritorijas esošais Lielais hadronu jeb elementārdaļiņu paātrinātājs (LHC) tiek uzskatīts par vissarežģītāko ierīci, kas jebkad ir radīta un kas ļauj atklāt Visuma un tumšās matērijas noslēpumus.
Eiropas kodolpētījumu organizācijas paspārnē esošā iekārta ir milzīgs (27 km) magnētiskais gredzens, kurā divās caurulēs ar ātrumu, kas tuvs gaismas ātrumam, pretējos virzienos «ceļo» divi daļiņu stari. Tām saduroties, veidojas apstākļi, kas līdzinās pirmajiem mirkļiem pēc «pasaules radīšanas brīža» jeb Lielā sprādziena pirms 13,7 miljardiem gadu. Zinātnieki mēģina «noķert» un izpētīt retas elementārdaļiņas, kas rodas tikai īpašos apstākļos un ātri pazūd. Tā izdevies pierādīt, ka patiešām eksistē noslēpumainais Higsa bozons jeb «Dieva daļiņa» - tā piešķir masu citām daļiņām un būtībā satur kopā visu pasauli.
Daļiņu plūsmu virzīšanai un fokusēšanai pirms sadursmes LHC izmanto vairākus tūkstošus dažādu izmēru un jaudas magnētus, kas ļoti efektīvi vada elektrību. Caurulēs tiek nodrošināts īpaši tīrs vakuums, šķidrā hēlija dzesēšanas sistēma nodrošina absolūtās nulles temperatūru – mīnus 271,3 grādus pēc Celsija. Ja LHC darbojas ar pilnu jaudu, elementārdaļiņas lielo apli «apskrien» 11 245 reizes sekundē.
2016.gada jūnijā par jaudīgāko superdatoru tika atzīts Ķīnā radītais «Sunway TaihuLight», kurš sekundē spēj veikt 93 kvadriljonus darbību. Datora sistēmā ir 40 960 procesoru, kuri sastāv no 10,65 miljoniem procesoru kodolu. Salīdzinot - «Intel» galddatoriem sācis piedāvāt desmit procesoru kodolu. «Sunway TaihuLight» izveidē izmantoti tikai Ķīnā ražoti procesori, iepriekšējais rekordists – ķīniešu «Tianhe-2» - tiks radīts, izmantojot «Intel» čipus.
Modernie superdatori, kuri spēj sasniegt īpaši lielu aprēķinu ātrumu, lielākoties ir ļoti produktīvu datoru ķēde, kuri saslēgti ļoti ātrā tīklā. Tos lieto nozarēs, kur jāapstrādā lieli un sarežģīti datu apjomi, piemēram, laika apstākļu prognozēšanā, klimata izpētē, kriptogrāfijā, kvantu mehānikā, molekulāro procesu modelēšanā, augsto enerģiju fizikā, u.c.
ASV radītais daudzkārt izmantojamais kosmosa kuģis ir visdārgākais un sarežģītākais lidaparāts, kas jebkad radīts, tā vienlaikus bija kosmiskā nesējraķete, pilotējams kosmosa kuģis un transportkuģis. «Space Shuttle» sastāv no vairāk nekā 2,5 miljoniem detaļu, tostarp 370 km vadu, vairāk nekā 1060 dažādu vārstu un savienojumu, vairāk nekā 1440 automātisko slēdžu, vairāk nekā 27 000 izolācijas flīžu.
«Space Shuttle» programma darbojās vairāk nekā 30 gadu, un tās laikā tapa pieci kosmiskie kuģi. Pirmais lidojums ar «Columbia» notika 1981.gada 12.aprīlī, bet pēdējo misiju «Atlantis» veica 2011.gada 8.jūlijā, lai atvestu uz zemi četrus ASV astronautus no Starptautiskās kosmosa stacijas. Atspoļkuģi darbojās t.s. zemajā orbītā 160 640 km virs Zemes, ātrumu 28 160 km/h tie sasniedza astoņās ar pusi sekundēs. 2010.gadā NASA atzina, ka viena kuģa nosūtīšana kosmosā izmaksā apmēram 775 miljonus dolāru.
1940.gadā korporācija «Pratt & Whitney» sāka attīstīt mehānismu, kas vēlāk kļuva par sarežģītāko un spēcīgāko jebkad uzbūvēto aviācijas virzuļdzinēju pirms modernajiem turbodzinējiem. Motoram bija 28 cilindri, četrās rindās izvietoti 56 manuāli regulējami radiālie virzuļi. Tie veidoja daļēju spirāli, kas veicināja efektīvu dzesēšanu ar gaisa plūsmām starp līdzās esošajām rindām. Svars – 1633 kg, jauda – 3000 – 4300 ZS. Kara laikā dzinējs nav izmantots, vēlāk – lielajās ASV militārajās un transportlidmašīnās, tostarp «Boeing B-50», «Boeing C-97», «Douglas C-124», «Fairchild C-119», «Consolidated B-36». Dzinējus ražoja no 1944. līdz 1955. gadam, tie bija uzticami, taču dārgi ekspluatācijā. Nepareizs starts varēja piesārņot visas aizdedzes sveces, kuru tīrīšana bija ļoti ilga.
Luksusklases rokas pulkstenis, kura cena ir apmēram 2,7 miljoni ASV dolāru, tiek uzskatīts par mikromehānikas meistardarbu. Šveices «Franck Muller group» pulksteņmeistaru izaicinājums bija vienā praktiski valkājamā aksesuārā integrēt visus šodien zināmos mehānismus. Tam ir 1483 detaļas, 36 dažādi mehānismi, 25 no tiem ir redzami, tūkstošgades kalendārs, hronogrāfs, divas papildu laika zonas u.c.
Rokaspulkstenis, kuru rotā 99 dārgakmeņi, darināts piecus gadus.
Ja vēlies uzzināt, kādas neparastas un neticamas mašīnas dažādās pasaules malās spēj atrast tehnoloģiju guru Miša Pollaks un uzņēmējs, dizainers Makss Makmurdo, skaties jauno seriālu «Neticamās mašīnas» televīzijas kanālā «National Geographic» otrdienās plkst. 22:00.
