No Beļģijas ievestajiem auto «pazuduši» miljoniem nobrauktu kilometru

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Auto tikko no Beļģijas, oriģinālais noskrējiens, viens saimnieks, neprasa ieguldījumus un citi populāri solījumi no lietotu automašīnu pārdevējiem rotā teju katru sludinājumu. Patiesība gan ir visai skarba, un uz Latviju regulāri tiek vesti auto ar nobraukumu virs 200 000, kas vietējā tirgū tiek pārdoti jau ar krietni zemāku kilometrāžu.

Augustā no Beļģijas vien tika ievesti vairāk nekā 450 automobiļi. Teju pusei ir veiktas manipulācijas ar odometra rādījumiem, un vidēji tiek «notīti» 92 tūkstoši kilometru. Kopējais «notīto» kilometru daudzums ir pielīdzināms attālumam no zemes līdz Mēnesim un atpakaļ 18 reizes, norāda «autoDNA.lv» projekta vadītājs Agris Dulevičs.

Starp spilgtākajiem eksemplāriem ir 2003. gada Volvo S80 ar oriģinālo noskrējienu Beļģijā 523 364 kilometru, kurš Latvijā nonācis jau ar 302 002 kilometru lielu deficītu. Ne mazāk iespaidīgs ir kāds 2006. gada Range Rover Sport, kurš no Beļģijas atceļojis ar 601 252 kilometriem uz odometra, savukārt Latvijā piereģistrēts ar nieka 380 000. Vai arī teju neticamais 2010.gada Volvo XC60 ar noskrējienu nieka 14 000, kaut oriģināli nobraukums ir 193 689 kilometri.

«Latvijā jau kopš neatkarības atgūšanas ir nostiprinājies stereotips, ka automašīnām ar nobraukumu virs 200 000 kilometru būs jāveic kapitāli remontdarbi. Rietumeiropā šos 200 000 kilometru var nobraukt diezgan ātri, savukārt automašīnu darba resurss ir krietni lielāks par šo biedējošo skaitli. Ja papēta Rietumeiropas tirgu, tad ļoti bieži automašīnām noskrējiens ir krietni virs 200 000 un tas ir pilnīgi normāli,» norāda Dulevičs, piebilstot, ka no autoDNA datu bāzē pārbaudītajiem auto visbiežāk neatbilstības konstatētas Volvo markas automobiļiem.

Šādu auto īpatsvars starp visām augustā importētajām automašīnām no Beļģijas ir 35%, norāda Dulevičs.

«Šobrīd ES notiek diskusija par sadarbību starp valstu reģistriem un datu apmaiņu saistībā ar odometru rādījumiem. Pagaidām jautājums ir nacionālo valstu kompetencē. Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kas jau vairākus gadus odometru rādījumus fiksē, veicot tehnisko apskati. Lai cilvēki varētu pārbaudīt Latvijā fiksēto odometru rādījumu objektivitāti, aicinām apmeklēt CSDD E-pakalpojumu sadaļu,» norāda VAS «Ceļu satiksmes drošības direkcija» Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Jānis Aizpors.

Lai arī problēma ar odometru rādījumu falsificēšanu ir visai izplatīta, Saeimas varas gaiteņos tiek virzīts uz priekšu likumprojekts, kas ievērojami apgrūtinās negodprātīgo automašīnu pārdevēju darbību.

«Šobrīd norisinās darbs pie grozījumu ieviešanas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā - Saeimā likumprojekts ir ticis atbalstīts 1.lasījumā. Ar minētajiem grozījumiem paredzēts ieviest administratīvo atbildību par odometra rādījuma izmainīšanu, nosakot personai, kas to veikusi, naudas sodu. Ieviešot minēto sistēmu Valsts policija minētos pārkāpumus varēs kvalificēt kā administratīvos pārkāpumus, saucot personas pie atbildības. Tāpat ir paredzēts ieviest administratīvo atbildību arī par odometra rādījumu izmainīšanas pakalpojuma reklamēšanu vai piedāvāšanu, jo arī šādi pakalpojumi pēc būtības uzskatāmi par pretlikumīgiem,» situāciju skaidro Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks Dairis Anučins.

Ir arī gana daudz godīgu pārdevēju, pat tādi, kuri nebaidās norādīt 2006.gada Audi A6 modeli ar pieveiktiem 300 000 kilometru. Taču pārsvarā godīgo auto tirgotāju sludinājumos netiek pārkāpts jau iepriekš minētais 200 000 kilometru slieksnis.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Nepalaid garām!
Uz augšu