Kara ekonomika un mobilizācija radījusi ļoti dziļu darbaspēka krīzi Krievijā (14)

Pēc “Kasatkin Consulting” (agrāk “Deloitte”) datiem, 2024. gadā strādājošo deficīts Krievijas naftas un gāzes kompānijās sasniedzis 40 tūkstošus cilvēku. Pirmajā ceturksnī vakanču skaits šajā nozarē palielinājās par 24%, salīdzinot ar analoģisku periodu 2023. gadā. Tiek meklēti gan augsti kvalificēti speciālisti, gan parastie strādnieki.

“Šajā nozarē ir atvērtas vakances elektriķiem, vadītājiem, mehāniķiem, metinātājiem, mašīnistiem, pārdošanas speciālistiem, inženieriem un daudziem citiem,” skaidroja “Kasatkin Consulting” pārstāve Anna Osipova.

Pēc konsultāciju kompānijas vadošā partnera Dmitrija Kasatkina teiktā, situāciju ietekmē “konkurence ar algām bruņotajos spēkos un militāri rūpnieciskajā kompleksā. Viens vienreizējais maksājums cilvēkam, kurš noslēdzis līgumu ar armiju un devies karot Ukrainā, ir ekvivalents vidējai gada algai, ko saņem strādnieks naftas un gāzes ieguves vietās”.

Janvārī un februārī nominālā alga šajā nozarē bija vidēji 125 tūkstoši rubļu (aptuveni 1250 eiro). Šī summa nespēj konkurēt ar to, ko piedāvā armija. Tie, kuri nevēlas karot Ukrainā, var izdevīgi iekārtoties darbā ieroču ražotnēs, kuras strādā trīs maiņās pēc diktatora Vladimira Putina rīkojuma par ražošanas tempu kāpināšanu. Tā, piemēram, valsts korporācija “Rosteh” pērn palielināja algas par vidēji 17,2%.

Lai piesaistītu darbiniekus, atsevišķas kompānijas šajā nozarē piešķir bonusu gadījumā, ja darbinieks piesaista darbam draugus. Tāpat bonusu paketē ir karstas pusdienas, apmaksāta medicīniskā aprūpe, korporatīvā atpūta, savukārt pirmspensijas vecuma cilvēkiem pienākas bonusi par to, ka darbinieki “strādā pēc iespējas ilgāk”. Tomēr visi šie pasākumi nespēj atrisināt personāla trūkuma problēmu.

Turklāt situāciju negatīvi ietekmē sena demogrāfiskā problēma, kuru padziļināja Putina lēmums par mobilizāciju. Krievija saskaras ar darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazinājumu teju divas desmitgades. Viens no galvenajiem iemesliem ir dzimstības kritums 1990. gados, kā arī negatīvās koronavīrusa pandēmijas sekas. Tomēr iebrukums Ukrainā, kam sekoja mobilizācija un krievu masveida bēgšana, saasināja problēmas vēl vairāk.

Vēl vienas kara sekas ir darba migrantu skaita samazinājums Krievijā. Pagājušajā gadā Krievijā ieradās vairāk nekā 110 tūkstoši darba migrantu, kas ir tikai viena ceturtā daļa no 2021. gada rādītājiem. Pēc “Rosstat” datiem, 2024. gada martā valstī bija nepieciešami papildu 1,86 miljoni strādājošo.