Anna strādā kādā Rīgas kioskā nepilnu slodzi un paralēli studē. Vasaras ir labākas darba ziņā, var strādāt vairāk, kas nozīmē lielākus ienākumus, kā arī nav jādomā par to, kā studijas savienot ar mācībām, lai priekšmeti tiktu nokārtoti sekmīgi un nepazaudētu budžeta vietu. Portāls TVNET sāk jaunu rakstu sēriju «Arī tāds ir darbs», kurā rakstīsim par dažādu profesiju pārstāvjiem un viņu darba dienu un tās aizkulisēm.
Runājot par darba vietas izvēli, viņa smej: «Kur tad mani vēl ņems?» Viņa skaidroja, ka pati nāk no laukiem un nepazīst nevienu, kurš varētu piedāvāt kādu darbu, kas ir prestižāks, ar labākām iespējām nopelnīt, piemēram, saistībā ar viņas izvēlētajām studijām angļu filoloģijā. Arī līdzšinējā darba pieredze viņai ir skopa – oficiāli darbi gandrīz nav bijuši, bet «nevar taču tādā vecumā būt ar bagātu pieredzes bagāžu».
Jauniete akcentē, ka alga katru mēnesi atšķiras, jo nesanāk visu laiku strādāt noteiktu stundu skaitu, jāņem vērā arī studijas, kā arī vēlme aizbraukt ciemos pie vecākiem, satikt draugus, aiziet izklaidēties vai apmeklēt kādu kultūras pasākumu.
«Es gan nevarētu iztikt ar šādu naudu, ja man nebūtu vecāku sūtītās naudas,
pat strādājot pilnu slodzi,» teica Anna un skaidroja, ka pašlaik dzīvo kopmītnēs un no nopelnītās algas var iegādāties sev kādu kārumu, izklaidēties, kā arī samaksāt īri. Ja jaunietei būtu pašai jāpērk arī apģērbs, labākajā gadījumā sanāktu iegādāties vien tā dēvētās humpalas.
Darbs kioskā neesot viegls, jāpieņem preces, jāliek tās plauktos, tieši tā, kā norādīts iepriekš. Paralēli tam visam nepieciešams apkalpot klientus, gatavot arī dažādas maizītes, hotdogus. Tas viss - stāvot kājās. Nokļūstot mājvietā, vienīgā vēlme esot nosnausties. Vienlaikus paralēli fiziskajam nogurumam veidojoties arī emocionālais nogurums.
Darbs notiek maiņās, ja esi no rīta, tad jāpieņem arī laikraksti, jāsaliek desiņas uz grila, kā arī jāraugās, lai nepietrūkst preču, savukārt vakarā samērā smaga pēc veikala slēgšanas ir grila un cepešpannu tīrīšana, uz kuriem tiek gatavotas maizītes.
Studente akcentēja, ka visgrūtāk darbā ir apkalpot klientus, jo ne visi izvēlas preci, samaksā un dodas savās gaitās. Ir cilvēki, sevišķi jaunieši, kuri vēlas kaut ko nozagt, tāpēc, apkalpojot pircējus, rūpējoties par to, lai plauktos ir preces, jāseko līdzi arī tam, lai kāds garnadzis neaizietu no veikala nesamaksājis. Lielāko interesi garnadžos raisot dzērienu plaukti, jo tie atrodas tuvāk izejai.
Raizes rada arī klienti, kuriem, kā saka Anna, iespējams, kāds cits nodarījis pāri un tāpēc viņi nolēmuši dusmas izgāzt uz pārdevējiem. Reiz kāda sieviete esot bļāvusi uz viņu, jo automāts neesot ielējis to kafiju, kuru viņai vajagot. Sieviete, lai arī automāts ielej tieši to dzērienu, ko pats cilvēks izvēlas, apgalvojusi, ka automāts esot «kļūdījies», un pieprasījusi citu kafiju.
Savā darbā sieviete saskārusies arī ar dažādiem, iespējams, krāpšanas mēģinājumiem,
kad pircējs, norēķinoties par dažiem sīkumiem, iedevis palielu banknoti, bet, saņemot atlikumu, apgalvojis, ka iedevis vēl lielāku. Ir bijuši gadījumi, kad nepieciešams ieraksts no kamerām, lai pierādītu, ka pircējam nav taisnība un viņa veltītās rupjības citu klientu priekšā ir nepamatotas.
Vienlaikus prieku rada pircēji, kuri ir labsirdīgi. Anna ar sajūsmu norādīja, ka, piemēram, dienu uzlabojot kaut vai uzsmaidīšana un «paldies». Tāpat sirdi siltāku darot palīdzēšana gados vecākiem cilvēkiem, kuriem, piemēram, ir neskaidrības saistībā ar e-talonu.
Runājot par to, vai viņa būtu gatava šo darbu darīt ilgu laiku, piemēram, arī pēc studiju beigšanas, Anna norādīja, ka no brīvas gribas to nekad nedarīs. Kā galvenos iemeslus viņa minēja samērā nelielo algu un interesi savu turpmāko karjeru saistīt ar angļu valodu.
Ja arī tu vēlies dalīties savā darba pieredzē, raksti uz e-pasta adresi lasitaji@tvnet.lv!
Mēs pastāstīsim tavu pieredzi arī pārējiem TVNET lasītājiem!
