Lielākā daļa Eiropas Parlamenta (EP) deputātu debatēs atzinīgi novērtējuši Eiropas Savienības (ES) plānus pastiprināt sadarbību ar trešajām valstīm, īpaši Āfriku, palielinot publiskos un privātos ieguldījumus šo valstu ekonomikas un sociālās jomas attīstībā, lai samazinātu migrācijas plūsmas, tomēr daudzi EP deputāti gan brīdinājuši neatkārtot tādus darījumus, kā ES noslēdza ar Turciju.
Kā skaidroja EP preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota, EP plenārsesijā Eiropas Komisijas (EK) pirmais vicepriekšsēdētājs Franss Timmermanss un ES augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni iepazīstināja EP deputātus ar jaunu «partnerattiecību sistēmu ar trešajām valstīm».
EK plāno noslēgt līgumus ar atsevišķām valstīm - pirmajā posmā ar Jordāniju un Libānu, vēlāk arī ar Nigēru, Nigēriju, Senegālu, Mali un Etiopiju, kā arī Tunisiju un Lībiju, lai pastiprinātu robežkontroli un atpakaļuzņemšanu, uzlabotu migrantu un bēgļu dzīves apstākļus.
Šīs stratēģiskās partnerības mērķis būtu atalgot valstis, kuras vēlas sadarboties ar ES, sodot tās, kas nevēlas to darīt.
Kā liecina EP notikušo debašu ieraksts, Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas līderis Manfreds Vēbers atbalstīja ieceri par «Junkera plānam» līdzīga investīciju plāna īstenošanu Āfrikā un piekrita, ka ir jāsoda tās valstis, kuras nevēlas sadarboties. Savukārt sociālistu un Demokrātu grupas vadītājs Džanni Pitella aicināja uz reālu vispasaules partnerību ar Āfriku, neaprobežojoties tikai ar migrāciju, un norādīja uz abu kontinentu daudzām kopīgajām problēmām.
Helga Stīvensa, kas pārstāv Eiropas Konservatīvo un reformistu grupu, atbalstīja finanšu atbalsta sniegšanu Āfrikai, bet pieprasīja stingru robežkontroli, cīņu pret cilvēku kontrabandistiem, kā arī reālu atpakaļnosūtīšanu tiem migrantiem, kuriem netiek piešķirtas tiesības uzturēties Eiropā.
Tikmēr EP Liberāļu un demokrātu alianses (ALDE) līderis Gijs Verhofstats iebilda pret Turcijas darījuma atkārtošanu ar citām valstīm. Maksāt naudu apmaiņā pret migrācijas kontroli nav risinājums, viņš teica.
Jau ziņots, ka
valstīm Āfrikā un Tuvajos Austrumos būtu jāpiedāvā pozitīvu un negatīvu stimulu kopums, lai palīdzētu tām ierobežot migrācijas plūsmu, otrdien ierosinājusi EK.
Pēc vairāk nekā miljona patvēruma meklētāju ierašanās pagājušajā gadā ES šogad panāca vienošanos ar Turciju par migrācijas ierobežošanu.
Vienošanās paredz, ka Turcija uzņems atpakaļ nelegālos imigrantus, kas ierodas Grieķijas salās, apmaiņā pret ES pretimnākšanu vairākos jautājumos, tostarp miljardiem eiro lielu palīdzību un bezvīzu režīmu.
Itālija, kas ir galvenais mērķis migrantiem, kas dodas ceļā no Lībijas krastiem, mudināja ES piedāvāt arī Āfrikas valstīm naudu par robežu stiprināšanu, atdarinot ar Turciju panākto vienošanos.
EK viceprezidents Timmermanss otrdien sacīja, ka šādas vienošanās varētu palīdzēt glābt dzīvības Vidusjūrā, atgriezt lielāku daļu imigrantu no Eiropas atpakaļ uz to izcelsmes valstīm un ļautu bēgļiem palikt tuvāk savām mājām.
«Mēs ierosinām izmantot pozitīvu un negatīvu iniciatīvu sajaukumu, lai atalgotu tās trešās valstis, kas vēlas efektīvi sadarboties ar mums, un lai nodrošinātu, ka pastāv sekas tām, kas to nedara,» ES likumdevējiem Strasbūrā paziņoja Timmermanss.
Šādus līgumus vispirms būtu jāmēģina noslēgt ar Jordāniju, Libānu, Nigēru, Nigēriju, Senegālu, Mali un Etiopiju, kā arī jāpaplašina sadarbība ar Tunisiju un Lībiju, norādīja Timmermanss.
Viņš atklāja, ka
šim plānam nākamos piecus gadus tiks atvēlēti astoņi miljardi eiro. Lielākā daļa naudas nāks no iepriekšējiem solījumiem, un EK pievienos vēl 500 miljonus eiro fondam, kas izveidots Āfrikas atbalstam,
un aicinās ES dalībvalstis sekot šim piemēram.
Nauda tiks atvēlēta tādiem mērķiem kā robežkontroles un patvēruma piešķiršanas procedūru stiprināšana, kontrabandas apkarošana un atgriezto imigrantu integrēšana.
Iecerēts arī uz galvenajām imigrantu izcelsmes un tranzīta valstīm nosūtīt ES amatpersonas, lai palīdzētu cīņā ar cilvēku kontrabandu.
