Teju visuresošās tehnoloģijas, roboti, kas ir tikpat saprātīgi kā cilvēki, vēja un saules enerģijas izmantošana – šīs ir tikai dažas parādības, kurām var būt liela ietekme uz mūsu nākotni. To, kurām tendencēm būtu jāpievērš uzmanība, skaidro futūrists Rejs Hammonds (Ray Hammond).
Mākslīgā intelekta un robotikas attīstība liek uzdot jautājumu, cik tuvu vai tālu mēs esam līdz brīdim, kad robotiem būs tāda pati apziņa kā cilvēkiem. Futūristi uzskata, ka teorētiski tas varētu notikt laika posmā starp 2030.gadu un 2050.gadu.
Jau šobrīd lidmašīnu ražotāji projektē humanoīdus robotus, kas spēj kustēties ierobežotās telpās, pārvietoties pa nelīdzenām virsmām, pieskrūvēt vaļīgas skrūves, pārbaudīt, vai viss ir pienācīgi izdarīts, tā atbrīvojot cilvēkus no nogurdinoša un bīstama darba. Tāpat skaidrs, ka pamatīga kosmosa izpēte nav iespējama bez ļoti attīstītiem robotiem.
«Es domāju, ka nākotne pieder mūsu pēctečiem: ļoti gudrām, pašreplicējošām mašīnām, kas iemieso cilvēku garu un spēs izplatīties zvaigžņu sistēmās, lai kļūtu par Visuma būtnēm,» atzīst Hammonds.
Šādi sīkrīki noder situācijas monitoringam, bet savāktos datus var reģistrēt un izmantot mūsu veselības saglabāšanai. Jauni, vēl attīstītāki viedpalīgi ir tikai viena šķautne revolucionārajās pārmaiņās, ko piedzīvo medicīna un veselības aprūpe, sākot ar slimību ārstēšanu, novēršanu līdz pat dzīves kvalitātes uzlabošanai. Jau tagad top valkājami analizatori, kas palīdz noteikt dažādu vielu līmeni siekalās.
«Mēs dzīvojam tā dēvētās ceturtās industriālās revolūcijas laikā, kad viens no lielākajiem izaicinājumiem ir gudra un jēgpilna tehnoloģiju izmantošana. Dzinējspēks ir viedpalīgi, jaudīgs 4G mobilo sakaru tīkls un inovatīvi risinājumi. LMT jau šodien strādā pie tā, lai Latvija būtu starp pirmajām valstīm, kur pieejami 5G mobilie sakari. Tas nozīmē, ka internetu varēs izmantot ne tikai datoros un viedtālruņos, bet vienotā tīklā saslēgt industriālas iekārtas un pilsētas, radot telpu jaunām sadarbības formām un attīstībai,» uzsver LMT prezidents Juris Binde.
Teju simts gadus auto darbina benzīns un dīzeļdegviela, bet jau šodien mēs esam tuvu tam, ka ģimenes elektroauto ar vienu uzlādi varēs nobraukt 800 km (500 jūdzes).
«Pati par sevi benzīna aizstāšana ar elektrību mašīnās nenozīmē enerģijas avotu maiņu, jo tāpat kaut kur elektrība tiek ražota un tie dūmi kūp. Taču elektroauto ir viens no veidiem, kā mēs varam tērēt esošos resursus efektīvāk. Papildus jādomā par jauniem enerģijas avotiem un dzīvesveida paradumu maiņu,» uzskata pilsētplānotājs, arhitekts Toms Kokins.
Tādēļ, pēc ekspertu domām, ir jādomā par to, kā aizstāt fosilos enerģijas avotus ar ilgtspējīgākiem. Saules un vēja enerģija, biomasa, atomenerģija – atliek vien izvēlēties katram reģionam piemērotāko. Piemēram, solārās tehnoloģijas ir daudz pieejamākas, aizvien vairāk pilsētu Latvijā enerģijas ieguvei sāk izmantot šķeldu.
«Biju pārliecināts, ka mūsdienu sabiedrībā nebūs naudas, bet varu derēt, ka tev ir piecītis kabatā,» intervijā portālam «CNET» nosmej britu futūrists.
Nauda līdz ar bankām, rakstīto alfabētu, matemātiku un navigāciju ir viena no cilvēces lieliskākajām virtuālajām inovācijām. Bankas ir darījušas daudz, lai pēdējo trīssimt gadu laikā izveidotu moderno sabiedrību tādu, kāda tā ir, viņš uzsver.
Ķīnas uzņemšana Pasaules tirdzniecības organizācijā un tai sekojošā muitas barjeru noņemšana ir viens no dramatiskākajiem un labāk pamanāmajiem piemēriem, kas apliecina, ka globalizācija un starptautiskā tirdzniecība bija, ir un būs dzinējspēks daudzām pārmaiņām tuvākajos gadu desmitos.
Globalizāciju mēs varam izprast gan kā tendenci, kad bagātās valstis ekspluatē nabadzīgākās, gan kā parādību, kas veicina mieru un mazina nabadzību. Taisnība ir gan vieniem, gan otriem, tomēr tā ir labākā iespēja, kas mums ir, lai kaut kā cīnītos pret nabadzību. Taču veiksmīgam risinājumam atslēgas vārdi ir «ētiski» un «ilgtspējīgi», atzīst Hammonds.
