Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8762440t1h1dfc.jpg)
Katrai valstij nozīmīgs jautājums ir specializācija. Ņemot vērā objektīvos apstākļus — plašu resursu un nopietnas rūpniecības trūkumu —, dažādu nozaru ekspertu izteikumi par to, ka par vienu no galvenajām Latvijas eksporta precēm ir jākļūst zināšanām, šķiet pietiekami loģiski. Taču — kā šī brīža apstākļos sekmēt Latvijas izglītības eksportu un piesaistīt ārzemju studentus? Šādu jautājumu mēs uzdevām Latvijas lielāko augstskolu vadītājiem.
Latvijas Universitātes rektors prof. Mārcis Auziņš:
Par katras augstskolas starptautisku konkurētspēju un veselīgu attīstību liecina ārvalstu studentu īpatsvars tajā; par optimālu skaitli visā pasaulē uzskata 10% no kopējā studējošo skaita. Šis mērķis iestrādāts arī jaunajā Latvijas Universitātes stratēģijā nākamajiem desmit gadiem.
No savas pieredzes varu teikt, ka studenti no Eiropas Savienības valstīm un citiem reģioniem, it īpaši Āzijas, labprāt brauktu uz Latviju studēt, jo uzskata, ka Latvijas Universitātes sniegtā izglītība ir kvalitatīva un konkurētspējīga, turklāt atsevišķi studiju virzieni ir ekselenti un pat unikāli, piemēram, Baltu filoloģijas studiju programma. Vienlaikus pastāv virkne objektīvo ierobežojumu, kas liedz vai neveicina ārvalstu studentu skaita pieaugumu Latvijas augstskolās. Eiropas Savienības studentu gadījumā tās ir studiju maksas, kas, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā ir vienas no augstākajām un neveicina ārvalstu jauniešu pieplūdumu. To nosaka atšķirīgais studiju finansēšanas modelis, kas pastāv dažādās Eiropas Savienības valstīs. Tikai Latvijā ¾ studējošo par savām studijām pilnībā ir spiesti maksāt paši, turklāt valsts piešķirtais finansējums augstākajai izglītībai ir absolūti zemākais visā Eiropas Savienībā. Savukārt attīstītākajās ES valstīs tas ir pat 2,5 reizes lielāks, kā dēļ studiju maksas ir būtiski zemākas nekā Latvijā. Lai piesaistītu ārvalstu studentus Latvijai, ir pašos pamatos jāpārskata esošais finansēšanas modelis, kas visvairāk ietekmē nevis ārvalstu, bet tieši pašmāju studēt gribētāju iespējas iegūt augstāko izglītību.
Vienlaikus mūsu valstī ir noteikti diezgan stingri ierobežojumi ārvalstu pilsoņu iebraukšanai no valstīm ārpus ES, tai skaitā no tā saucamajām attīstības valstīm. Piemēram, pie manis speciāli no Zviedrijas nesen ieradās Šrilankas vēstnieks, kas interesējās par iespējām šīs valsts jauniešiem, turklāt lielā skaitā, studēt Latvijas Universitātē. Viņš atzinīgi izteicās par Latvijas Universitātes izglītības kvalitāti, bet vienlaikus viņš arī mani informēja par grūtībām šīs valsts pilsoņiem saņemt iebraukšanas un uzturēšanās atļaujas Latvijā.
Runājot par nākotni, Latvijas Universitātei ir daudz vairāk jādomā arī par visdažādāko studiju programmu sagatavošanu angļu valodā, kas padarītu mūs valsti vēl pievilcīgāku studēt gribētājiem no ārvalstīm.
Biznesa augstskolas «Turība» rektors Antons Kiščenko:
Izglītības eksports ir pasākumu komplekss — līdzīgi kā jebkura cita produkta eksports. Galvenie faktori, kas ietekmē izglītības eksporta efektivitāti, ir iegūtās izglītības atpazīstamība, izglītības kvalitāte un vide, kurā notiek studijas. Ja runājam par mūsu piedāvājumu iegūt izglītību Latvijā, tad jebkurš studēt gribētājs vispirms vērtē valsts atpazīstamību ar tās sasniegumiem zinātnē, ražošanas, pakalpojumu un radošajās industrijās. Izglītības eksporta gadījumā īpaši svarīgi ir pasaulē atpazīstami sasniegumi zinātnē. Bet zinātne nepastāvēs, ja tā neattīstīsies. Zinātnes attīstība sekmē izglītības kvalitātes uzlabošanos un tās izaugsmi. Šeit liela resursu taupīšana nebūtu jāpārspīlē. Bez šaubām, zinātnes attīstība prasa lielas investīcijas un pietiekami ilgu laiku, lai investētā nauda zināšanu radīšanā sāktu pelnīt naudu ar jaunām zināšanām; paies pietiekami ilgs laiks, kura reāli mums nav. Pasaules ekonomikas recesijas laikā mums ir sabalansēti jāinvestē gan zinātnē, gan izglītības sistēmā, taču tautsaimniecības atveseļošanai šobrīd svarīgi ir maksimāli ātri apgūt jaunas tirgus nišas, tāpēc valsts līmenī būtu jānodrošina labvēlīga vide ne tikai zinātnes un izglītības sistēmas attīstībai, bet ir jānodrošina arī investīcijām pievilcīga uzņēmējdarbības vide jaunu uzņēmumu dibināšanai un vienlīdzīgas konkurences radīšanai, kā arī makroekonomikas stabilizēšanai, kas nav iedomājami bez labi izglītotiem speciālistiem. Izskatās pēc noslēgta apļa — tautsaimniecības izaugsmei nepieciešami izglītoti speciālisti, speciālistu izglītošanai nepieciešama efektīva tautsaimniecība. Lai izkļūtu no šī noslēgtā apļa, nepieciešama ārējā iedarbība, kas, no vienas puses, ir investīciju veidā, bet no otras — ārējais pieprasījums mūsu produktiem, arī Latvijā iegūtai izglītībai.Diskusijas par nekvalitatīvo Latvijas izglītību ir pārspīlētas. Ja tā būtu, mūsu docētāji nebūtu pieprasīti ārvalstu augstskolās un Latvijas augstskolu absolventi nebūtu pieprasīts darbaspēks globālajā darba tirgū. Tas nenozīmē, ka viss ir labi un saulaini — atverot izglītības tirgu, jānovērš nepilnības un mūsu piedāvājums prasmīgi būtu jāpozicionē pasaules izglītības tirgū. Lai to īstenotu, mums pašiem jāizprot pie mums iegūtās augstākās izglītības un studiju priekšrocības konkurentu priekšā. Mums nav jābūt pirmajiem, bet jābūt labākiem par citiem. Izglītības kvalitāti, kā jebkuru preci, nevar mērīt kubikmetros, tonnās vai litros, tā cieši saistīta ar servisa, attieksmes un atbildības līmeni. Var apgūt vienu un to pašu studiju programmu no vienām un tām pašām grāmatām pie perfekti izglītotiem profesoriem dažādu pasaules valstu augstskolās, bet iegūtās zināšanas un prasmes tomēr būs atšķirīgas, jo papildus teorētiskām zināšanām tiks iegūta attiecīgās valsts kultūras, dzīves stila un savstarpējo attieksmju pievienotā vērtība. Šajā ziņā mums joprojām ir būtiskas priekšrocības, salīdzinot ar citām valstīm. Pierādījums tam — ārvalstu augstskolu un uzņēmēju aktīva rīcība studentu un darba ņēmēju rekrutēšanai.
Domājot par nopietnu eksporta attīstīšanu, arī tas jāņem vērā — pirms ārvalstnieks izlems studēt tieši Latvijā (nevis Dānijā, Lietuvā vai citviet), viņš aprunāsies ar vietējiem, ar darba devējiem, ar radiem un paziņām. Un, ja tie kā viens apgalvos, ka Latvijā neko neiemāca, nevis ka daļa studentu vienkārši neizmanto sniegtās zināšanas, potenciālais students izvēlēsies citu valsti, kas prot izcelt savas akadēmiskās tradīcijas un piedāvājumus globālajā izglītības tirgū. Mērķim palielināt ārvalstu studentu skaitu vismaz līdz 10% no kopējo studentu skaitā (šobrīd tas ir tikai tuvu 1%) nebūtu jābūt vienas augstskolas vēlmei vai biznesa attīstības nepieciešamībai, bet tam jābūt vienam no valsts attīstības stratēģiskajiem uzdevumiem. Jāapzinās, ka liela nozīme ārvalstu studentu piesaistē ir kopējai videi, kas nav tik svarīga viesstrādnieku piesaistē. Students Latvijā uzturēsies vairākus gadus, līdz ar to vienlīdz būtisks ir studiju saturs, prakses iespējas un arī sociālie faktori. Kā iebraucējus uzņems vietējie, vai valodas barjera nebūs šķērslis saziņai, kādas būs brīvā laika pavadīšanas iespējas, vai Latvijā būs piemēroti apstākļi dažādu ticību, kultūru un rases pārstāvjiem? Izvēloties stratēģisku pieeju, plānojot ārvalstnieku piesaisti, būs viegli kontrolēt iebraucēju vēlmes un nepieciešamības, kā arī pavērsies plašākas uzņēmējdarbības iespējas.
Otra puse biznesa attīstībai ir uzņēmumu spēja pielāgoties potenciālajiem ārvalstu praktikantiem. Jau šobrīd augstskolas saskaras ar problēmām nodrošināt prakses vietas studentu pieprasījumam. Un tas notiek apstākļos, kad lielākā daļa studentu praktizējas savā ziņā fiktīvi. Protams, veiksmīgi piesaistot ārvalstu investīcijas un ES struktūrfondu līdzekļus, situācija ir labojama. Attīstot vidi, var prognozēt arī jauno speciālistu un vietējā intelekta intereses kāpumu.
Tomēr ir skaidrs, ka veiksmīgas eksporta attīstīšanas pamatā jābūt valsts līmeņa plānošanai, nevis sadrumstalotai darbībai. Augstskolas var attīstīt savas studiju programmas, taču nevar domāt visas jomas attīstības līmenī.
Rīgas Tehniskās universitātes rektors akadēmiķis Ivars Knēts:
Rietumeiropas valstu studenti šobrīd uz Latviju dodas galvenokārt tikai studentu apmaiņas programmu ietvaros. Savukārt pastāvīgas studijas Latvijā šobrīd biežāk vēlas sākt t. s. trešo valstu, t. i., Pakistānas, Bangladešas, Indijas, Nigērijas, Sīrijas, Šrilankas, jaunieši, kam, pirmkārt, ir problēmas ar uzturēšanās atļauju saņemšanu studijām, otrkārt, pastāv valodas barjera — bieži vien pienācīgā līmenī viņi nezina pat angļu valodu, nemaz nerunājot par latviešu valodu, treškārt, mēs viņus nevaram nodrošināt ar ļoti labām, bet lētām dzīvesvietām dienesta viesnīcās. Šiem studentiem bieži vien trūkst studiju motivācijas — viņu vēlme uzturēties Latvijas izglītības iestādē var arī nebūt saistīta ar izglītību, bet gan ar iespēju dzīvot Eiropas Savienībā un Šengenas zonā. Tāpēc daudz lietderīgāk, manuprāt, ir investēt vietējos Latvijas studentos un censties viņiem piedāvāt labāko izglītību, kāda iespējama, kā arī, skaidrojot tehnisko speciālistu deficītu darba tirgū, censties viņus pēc iespējas vairāk pievērst inženierzinātņu, dabas un vides zinātņu studijām.
Neapšaubāmi — spēja piesaistīt ārvalstu studentus, to skaitā Rietumeiropas valstu studentus, tas ir ne vien instruments, ar kura palīdzību mēģināt izvairīties no prognozētās demogrāfiskās bedres radītajām problēmām, bet tas ir arī katras augstākās izglītības iestādes zināms prestiža jautājums. Taču, lai mēs sekmīgi strādātu ar Rietumeiropas valstu studentiem, mums jāspēj piedāvāt viņiem labāku izglītību, nekā tā ir Rietumeiropā, kur pastāv senas augstākās izglītības tradīcijas un kur valsts ļoti rūpīgi izturas pret izglītības un zinātnes finansējuma un attīstības jautājumiem.
Banku augstskolas rektore Tatjana Volkova:
Lai piesaistītu ārzemju studentus, ir jāpiedāvā atbilstošas studiju programmas svešvalodā un jānodrošina augsti kvalificēts docētāju sastāvs, jāiegulda augstskolu un studiju programmu mārketingā. Jāattīsta arī infrastruktūra, t. i., jānodrošina labi dzīvošanas apstākļi studentiem, IT iespējas, sporta iespējas un tamlīdzīgi. Tāpat jāuzlabo vīzu un atļauju kārtošanas process studentiem, kā arī jāveicina pozitīva sabiedrības attieksme un tolerance pret ārvalstu studentiem.
Savukārt, lai sekmētu Latvijas izglītības eksportu, jābūt augstai studiju programmu kvalitātei, skaidriem izglītības eksporta nosacījumiem, izpildāmām prasībām augstākās izglītības jomā ārvalstīs un Latvijā. Jāpievērš uzmanība Latvijas augstskolu pozicionēšanai ārvalstīs. Tāpat ir jāveido partnerattiecības ar citām augstskolām un jāattīsta Baltijas izglītības telpas zīmols, lai veicinātu Baltijas valstu augstskolu atpazīstamību. Svarīgi ir arī veicināt atbalstu izglītības eksportam valdības līmenī. Izglītības eksports ir vairāku ministriju atbildība, jo tas ir visas tautsaimniecības attīstības interesēs. Priekšlikums būtu veidot darba grupu, kas strādātu pie izglītības eksporta attīstības.