Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8812010t1h8ba7.jpg)
Ja Baltijas valstīs «Via Baltica» raisa asociācijas par ceļu, kas vijas cauri šīm valstīm, tad Polijā «Via Baltica» kļuvis par simbolu aktīvai cīņai starp vides aizstāvjiem un ceļu būvētājiem. Polijas valdība vēlas izbūvēt jaunu «Via Baltica» posmu Polijas ziemeļaustrumos pāri aizsargājamajai Rospudas ielejai. Taču šos plānus kavē ne tikai vides aktīvisti, bet arī Eiropas Komisija, kas uzskata, ka Polijas izvēlētajā 17 km garajā posmā būvniecība nav pieļaujama.
Vides NVO ir izveidojušas neformālu koalīciju, kas aktīvi darbojas Rospudas aizstāvībai, un nu jau vairākus gadus šī ieleja zināma ne tikai Polijā. Ziņa, ka vairāki desmiti vides aizstāvju februārī dzīvo un nakšņo šajā dabas teritorijā, lai neļautu nocirst kokus, aplidoja visu Eiropu. Savukārt EK ir iesniegusi prasību Eiropas Kopienu tiesā, prasot ar tiesas lēmumu atzīt, ka Rospudas ieleja arī turpmāk ir saglabājama kā dabas teritorija.
Dabas vērtību pērle
Neviens dabas un vides speciālists un arī Polijas valdība neapšauba Rospudas ielejā esošo dabas vērtību nozīmīgumu un neatsveramo nozīmi biodaudzveidības saglabāšanā. Rospudas ieleja kā potenciālā «Natura 2000» teritorija tikai pirms dažiem gadiem iekļauta kopējā «Natura 2000» sarakstā, ko Polija nosūtīja Eiropas Komisijai izvērtēšanai un apstiprināšanai. Tagad Polijas valdība vēlas šo teritoriju no saraksta svītrot un ieleju pārklāt ar asfaltu, lai izveidotu «Via Baltica» auto maģistrāles posmu. Šāds lēmums pamatots ar nepieciešamību novirzīt intensīvo kravas auto satiksmi caur netālu esošo Augustovu. Kravas tranzīta satiksme cauri pilsētai ir aktuāla problēma pilsētas iedzīvotājiem gan drošības, gan arī vides apsvērumu dēļ. Tādēļ visas konfliktā iesaistītās puses piekrīt, ka šī problēma ir jārisina. Taču pretēji valdības nostājai Polijas vides aizstāvji uzskata, ka ir iespējams saglabāt gan Rospudas ieleju, gan Augustovas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, strīdīgo «Via Baltica» posmu novirzot pa citu maršrutu.
Rospudas ielejas aizstāvībai vides NVO ir izveidojušas neformālu koalīciju, kurā sadarbojas tādi vides organizāciju tīkli kā «BirdLife International», «Worldwide Fund for Nature», «CEE Bankwatch» un «Greenpeace». Vides NVO vairākkārt ir vērsušās pie Polijas premjera, Satiksmes ministrijas un vietējās pašvaldības amatpersonām, aicinot atlikt ieplānotos būvdarbus un izvēlēties alternatīvu maršruta risinājumu Augustovas apvedceļam. Vides aktīvisti šā gada februārī un jūlijā organizēja nevardarbīgās pretošanās nometnes un pat pieķēdējās pie kokiem, lai nepieļautu to izciršanu un būvdarbu uzsākšanu. Uz nepieciešamību saglabāt ieleju un grozīt investīciju plānus ir norādījis gan Polijas Tiesībsargs, gan Eiropas Parlamenta deputāti un Eiropas Komisija.
Diemžēl Polijas varas iestādes līdz šim ieņēmušas kategoriski noraidošu pozīciju un atsakās meklēt citus vai izvērtēt vides aizstāvju ieteiktos risinājumus. Vēl vairāk – Belostokas pašvaldība, kurā ietilpst Augustovas pilsēta un aizsargājamā Rospudas ieleja, mēģināja organizēt vietēja līmeņa referendumu, aicinot iedzīvotājus izteikties par vai pret apvedceļa būvniecību Polijas valdības ieteiktajā maršrutā. Tas neapšaubāmi bija mēģinājums risināt iekšpolitiskas problēmas, lai spodrinātu reģionālo politiķu tēlu. Lai gan šāda referenduma rezultāti neradītu tiesiskas sekas, jo «Natura 2000» teritorijas iznīcināšana nav ne vietējā, ne nacionālā līmenī lemjams jautājums, tomēr vides aktīvisti bija nobažījušies par to, ka vietējie iedzīvotāji varētu paust noraidošu attieksmi pret dabas vērtību saglabāšanu. Referendums nenotika, jo iedzīvotāju aktivitāte bija zema.
Taisnību meklē Eiropā
Iestājoties Eiropas Savienībā, Polija apņēmās ievērot ES likumdošanas prasības. Biotopu direktīva (92/43/EEC), kas prasa aizsargāt Eiropas nozīmes biotopus, ir viens no šādiem dalībvalstīm saistošiem normatīvajiem aktiem. Jau pirms vairākiem gadiem vides aktīvisti bija tie, kas vērsa EK uzmanību uz to, ka Polija grasās iznīcināt Eiropas nozīmes aizsargājamu dabas teritoriju. Vides aktīvisti rīkoja gan fotoizstādes Eiropas Parlamentā, lai parādītu unikālās dabas vērtības minētajā Polijas reģionā, gan piketus pie EK ēkām, kā arī neskaitāmas reizes tikās ar Eiropas ierēdņiem, lai pārliecinātu par nepieciešamību saglabāt Rospudas ieleju un iepazīstinātu ar iespējamajiem alternatīvajiem risinājumiem apvedceļam.
Tikmēr Polijas valdība meklē sabiedrotos tuvākajās kaimiņvalstīs un citās ES dalībvalstīs. Aprīlī Polijas Vides ministrija aicināja visu ES valstu vides ministrus uz kopīgu vizīti Rospudas ielejā, lai klātienē izvērtētu situāciju. Šīs vizītes mērķis bija panākt, ka arī citu dalībvalstu pārstāvji aizstāv Polijas valdības pausto pozīciju. Rezultātā Igaunija, Lietuva un Somija, kā arī vairākas Dienvideiropas valstis ir paudušas atbalstu Polijas strīdā pret EK.
ES Biotopu direktīva paredz, ka «Natura 2000» teritoriju iznīcināšana ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos pie nosacījuma, ja arī EK atzītu, ka vienīgais risinājums sociālekonomiskās situācijas uzlabošanai būtu upurēt dabas vērtības attiecīgajā vietā. Tomēr EK nepiekrīt Polijas valdības nostājai un uzskata, ka Rospudas ieleja ir jāsaglabā, bet «Via Baltica» posmam ir jāatrod cits maršruts. Izvērtējot radušos situāciju, EK paātrinātā tempā uzsāka pārkāpumu procedūru pret Poliju un 2006. gada decembrī izteica oficiālu brīdinājumu par ES dabas aizsardzības likumdošanas prasību pārkāpumiem. Kad Polija pārkāpumus noliedza, strīdīgais jautājums nonāca izvērtēšanai Eiropas Kopienu tiesā, kurai jāpieņem gala lēmums cīņā starp Polijas valdību un Eiropas Komisiju. EKT lēmumi ir dalībvalstīm saistoši.
Protams, šajā situācijā pārsteidz Polijas valdības ietiepība un vēlēšanās turpināt būvdarbus strīdīgajā teritorijā, vēl pirms EKT ir pieņēmusi kādu lēmumu. Lai gan Polijas valdība vēlējās, lai izskatāmā lieta tiktu virzīta steidzamības kārtā, tomēr tiesa lēma, ka tā virzāma parastajā kārtībā, tātad tiesas spriedums būs zināms ne ātrāk kā 2008. vai pat 2009. gadā. Tikai tad, kad EK vērsās EKT, aicinot noteikt pagaidu pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiesvedības laikā nekādi būvdarbi netiek uzsākti, Polijas premjerministrs pieņēma lēmumu būvdarbus aizsargājamajā teritorijā apturēt līdz EKT spriedumam.
Arī Eiropas Parlamenta Petīciju (Sūdzību) komiteja šā gada septembrī publiskoja kritisku ziņojumu par strīdīgā «Via Baltica» posma būvniecības plāniem. Šis ziņojums tapis, pamatojoties uz situācijas izpēti un dokumentu studijām, ko Eiropas Parlamenta deputāti veica jau 2006. gada vasarā. Petīciju komitejas ziņojums prasa izvēlēties citu apvedceļa maršrutu, kā arī iekļauj norādi par to, ka ES fondu finansējums autoceļu uzlabošanai šajā Polijas reģionā piešķirams tikai tad, ja «Via Baltica» maršruts ir izvēlēts, ņemot vērā stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus, kas iekļautu arī izvērtējumu par dažādām alternatīvām.
Rospudas ieleja Polijā un Pāvilostas Pelēkā kāpa Latvijā
Rospudas ieleja tiek uzskatīta par vietu ar izcilu biodaudzveidību. Tādēļ tā ir ārkārtīgi nozīmīga ne tikai kā dabas teritorija Polijā, bet ir arī unikāla vērtība Eiropai. Kad EK uzsāka pārkāpumu procedūru pret Poliju, tā konstatēja arī to, ka Polija nav izveidojusi pietiekami daudz īpaši aizsargājamu dabas teritoriju savā valstī, tādējādi pārkāpjot ES Putnu un Biotopu direktīvas prasības. Nesen līdzīgu aizrādījumu attiecībā uz Putnu direktīvas prasību ieviešanu EK ir izteikusi arī Latvijai. Arī darbs pie dabas lieguma izveides Pāvilostas Pelēkajā kāpā sākās tikai pēc aizrādījumu saņemšana no EK par to, ka Latvija nav pietiekami nodrošinājusi pelēko kāpu aizsardzību Latvijā.
Polijas strīda ar EK un lietas nonākšana EKT ir labs brīdinājums Latvijai par tiesiskajām sekām, ja dabas liegums Pelēkajā kāpā netiks izveidots biotopa dabiskajās robežās.
Polija tikmēr spītīgi turpina turēties pie «Via Baltica» maģistrāles būvniecības plāniem, jo būvdarbi ieplānotā apvedceļa pārējos posmos notiek. Tādēļ vides aktīvisti joko, ka drīz Augustovas apkārtnē būs labākie sēņotāju ceļi pasaulē, jo visa aizsargājamās Rospudas ielejas apkārtne būs noasfaltēta un iedzīvotāji varēs braukt sēņot pa labas kvalitātes lielceļu. Šādam objektam noteikti ir potenciāls kļūt par tūristu iecienītu ceļojuma mērķi!
Papildus informācija: http://www.greenpeace.org; http://www.viabaltica.org; http://www.bankwatch.org