Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8816598t1hed77.jpg)
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki pirms kāda laika ierosināja kā obligātu prasību noteikt dūmu detektoru uzstādīšanu katrā dzīvojamajā telpā. Diemžēl tas joprojām nav īstenots. Pat ja šādu likumu ieviestu, neviens nevarētu izkontrolēt, kā to ievēro, jo privātīpašums mūsu valstī ir svēts. Citās Eiropas valstīs dūmu detektori mājokļos ir pašsaprotama lieta, bet pie mums ugunsnelaimēs ik gadu dzīvību zaudē vidēji 250 cilvēku.
Kā liecina akciju sabiedrības "Balta" nesen veiktais pētījums, 90% iedzīvotāju joprojām nedara neko, lai aizsargātu savu mājokli no ugunsnelaimēm. Vairāk nekā trešdaļa jeb 34% respondentu atzīst, ka mājokļa drošības jautājumā izvēlas paļauties uz Dievu un likteni. Daudzi aptaujātie pauduši uzskatu, ka mājoklis ir drošībā, jo kāds no ģimenes locekļiem vienmēr ir mājās, un gan jau pamanīs ugunsnelaimes sākšanos, bet tajā pašā laikā nezina, kā rīkoties, ja ugunsnelaime sākusies, aizmirstot, ka "sarkanais gailis" visbiežāk sāk "dziedāt" tieši naktīs, kad visi saldi guļ.
Pirms pāris nedēļām ugunsnelaime piemeklēja kādu ģimeni Rīgā. Glābjoties no liesmām, tēvs un dēls izlēca pa logu. Diemžēl vecākajam vīram šis lēciens bija letāls. Naktī uz sestdienu ugunsnelaimē dzīvību zaudēja kāds sociālajā mājā Ogrē, Indrānu ielā, dzīvojošs vīrietis. Iespējams, šos cilvēkus būtu glābis visvienkāršākais, ar baterijām darbināms dūmu detektors, kas ar skaļu signālu reaģē pat uz nelielu sadūmojumu. Protams, tam, kas radis istabā aizkūpināt cigareti, šāds bļauris var būt traucējošs. Te nu katram izvēle jāizdara pašam, kas ir svarīgāks – kaitīgais ieradums vai dzīvība.