Pēdējā nedēļā uzvirmojušās baumas par it kā "Swedbank" finanšu problēmām ir pilnīgi nepamatotas, par ko liecina arī visi svarīgākie bankas rādītāji, intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" sacījis bankas vadītājs Māris Avotiņš.
"Swedbank": Nav pamata baumām par bankas problēmām (193)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Avotiņš atzinis, ka pēdējās nedēļas laikā vairāki lielie klienti ir vērsušies bankā, lai iegūtu informāciju par šīm baumām. "Tomēr vienlaikus mēs pašreiz arī paši pie viņiem ejam un izstāstām, kāda ir situācija. Pirmais, ar ko sākt, ir tas, kas tad ir bankas stabilitātes svarīgākās lietas. Viens ir pašu kapitāls - cik īpašnieki iemaksājuši un cik banka pati nopelnījusi. Ja ir pietiekams pašu kapitāls, tad jebkādos turbulentos ūdeņos var izstūrēt cauri. "Swedbank" gadījumā pašu kapitāls ir gandrīz 600 miljoni latu - tas ir tikpat daudz, cik nākamiem diviem konkurentiem kopā. Proti, tie ir 12,66%, bet pēc starptautiskiem kritērijiem jābūt vismaz 8 %. Tātad mums ir ļoti liela rezerve. Šis rādītājs ir būtiski pieaudzis, salīdzinot ar 2006.gadu, kad bija 9-10%," sacījis bankas vadītājs.
"Otrs svarīgs kritērijs bankas darbībai ir bankas likviditāte, vai banka spēj segt klientu īstermiņa prasības. Šis normatīvs banku biznesā ir ne mazāk kā 30%, bet mums tie ir virs 40%. Visbūtiskākais ir tas, ka mums likvīdo aktīvu apjoms ir gandrīz tikpat liels, cik ir pieprasījuma depozīti. No šāda viedokļa bankas likviditātes pozīcija ir viena no stiprākajām, kāda jebkad bankai bijusi. Svarīgi ir arī tas, kā Latvijas "Swedbank" būvē kredītportefli, kas ir pietiekami liels. Proti, lielu daļu no tā esam finansējuši ar aizņēmumiem no mātes bankas, kura tālāk finansējas finanšu tirgos. Mēs vienmēr esam pieturējušies pie principa, ka, ja izsniedzam kredītu uz ilgu termiņu, arī piesaistām finansējumu uz ilgu termiņu," teica Avotiņš.
Pēc Avotiņa vārdiem, situācija ir tāda, ka pirmās lielās summas par sindicētiem kredītiem mums jāsāk atmaksāt pēc diviem gadiem. "Tas ir arī mirklis, kad liela daļa no mūsu izsniegto kredītu pamatsummām tiek dzēstas. Faktiski 2010.gada septembrī mums jāatmaksā virs 300 miljoniem latu, bet līdz tam divu gadu laikā ir nelielas atmaksas. Trešā lieta, kas jebkurai bankai ilgtermiņā ir svarīgi, lai bizness ir pelnošs. Kā mēs to darām - mums ir viens no labākajiem ienākumu rādītājs pret izdevumiem. Mēs maksimāli efektīvi cenšamies uzbūvēt sistēmas, iekšējos procesus, lai izmaksas, kas nepieciešamas viena klienta apkalpošanai, būtu maksimāli mazas."
"Šie rādītāji ir šā gada pirmajā pusgadā. Bet faktiski šis rādītājs būtiski nemainīsies arī nākamgad, jo viens no mūsu pamata mērķiem: ejot cauri ekonomikas sabremzēšanās etapam, gribam būt tikpat efektīvi, kādi bijām trakās izaugsmes gados," atzīmējis bankas vadītājs.
"Viens no šā brīža stabilitātes iemesliem ir tas, ka mūsu kredīti ir finansēti ar ārējo finansējumu, kas ir ilgtermiņa. Mēs droši jūtamies tādēļ, ka ārējais finansējums jāatmaksā pēc 2 gadiem, to atmaksu ātrāk mums nevar pieprasīt. Ja finansējums būtu īstermiņa, tad likvīdos aktīvus jātur vēl vairāk. Tātad svarīgākais ir skatīties, cik liels ir kapitāls, kas ir kā buferis, kas absorbē neparedzētas lietas, kāda ir peļņa, kas rada drošību ilgtermiņā, un kāda ir likviditāte. Tie ir trīs stūrakmeņi banku biznesā," teicis Avotiņš.
Avotiņš uzsvēris, ka baumām par bankas finanšu stāvokli viennozīmīgi pamata nav. "Ja paskatāmies globālās turbulences, tad šobrīd par jebko var baumot, piemēram, vai saule rīt uzlēks vai ne. Svarīgi ir, ka rādām faktus un šodien varbūt izstāstām daudz vairāk par biznesa iekšieni, nekā stāstījām pirms sešiem mēnešiem - bet tas tāpēc, ka jūtamies pārliecināti par savu biznesu. Turklāt ir viegli šaubīties, ja neko nesaprot. Šobrīd arvien vairāk klienti un arī pašas bankas sāk saprast, ka šis ir mirklis, kad veidojas ilgtermiņa attiecības, kad klienti notic bankai, banka notic klientam, un tas saistīts ar kredītu izsniegšanu, ieguldījumiem."
Bankas vadītājs norādījis, ka sliktie kredīti bankai ir daži procenti - "pēdējie dati liecina, ka mums ir 0,91% kavētāju virs 90 dienām, bet vidēji tirgū tie ir 2,6%. Tātad mums ir gandrīz 2 - 3 reizes zemāks rādītājs. Tātad mūsu klienti maksā daudz labāk nekā vidēji tirgū. Ja šis cipars pieaugs, tad pašos kritiskākajos scenārijos būs 3-4% un ne vairāk. Tas ir svarīgākais, ja runā par klientiem, kuru bizness iepriekš rēķināts tā, bet tagad sanācis savādāk. Viņi nāk uz banku, jo tāpat ir mūsu labie klienti, kuriem vajag atrast risinājumu, lai izietu no situācijas. Kredītportfeļa kvalitāte ir ļoti svarīga, un mēs pie tā daudz strādājam."
"Pat ja slikto kredītu īpatsvars pieaugtu, tas neradītu draudus. Šobrīd cilvēki iedomājušies kaut kādu mistisku scenāriju, ka visi nemaksās, kas ir pilnīgi nepareizi. Mēs šobrīd domājam, kāds varētu būt visviskritiskākais scenārijs, bet tas bankas stabilitāti nemaz neietekmē."
"Ja paskatāmies pasaulē, kuras ir stabilās, drošās bankas, tad tās ir universālās bankas, kurām ir daudz mazu klientu ar saviem depozītiem, algu kontiem, kartēm. Šīs ir bankas, kuras lielu daļu no depozīta finansējuma piesaista no privātpersonām, maziem uzņēmumiem - tā ir visstabilākā finansējuma bāze. Nākamie, kas ir daudz kustīgāki, ir lielie uzņēmumi, finanšu institūcijas, starptautiskie klienti. Zviedrijas "Swedbank" biznesa modelī pamatu pamats ir mazi uzņēmumi pa visu Zviedriju, miljoniem privātpersonu - tas faktiski ir stabilitātes pamats. "Swedbank" liela daļa ir hipotekāro kredītu portfelis. Zviedrija kā atsevišķa valsts ir viena no valstīm, kas daudz vairāk eksportē nekā importē, ienāk ļoti daudz naudas. Šie hipotekārie kredīti Zviedrijā tiek finansēti ar obligāciju aizņēmumiem vietējā tirgū - hipotekāro kredītu portfelis ir 100% apmērā finansēts ar obligācijām vietējā tirgū, kas līdz šim ir viens no retiem segmentiem pasaulē, kas turpina funkcionēt. Protams, ir pieaugušas cenas, bet nav tādas problēmas kā šobrīd ASV. Otrs, cik jāaizņemas ārējā tirgū, jo caur to tiek finansētas starptautiskās operācijas, tajā skaitā Baltijā, Ukrainā, Krievijā. Uz kopējā fona tā nav liela nauda, pieņemot, ka "Swedbank" aktīvi ir 23 reizes lielāki nekā Latvijas IKP. Tad parēķinām, cik procentuāli vajadzīga nauda, lai finansētu. Tā ir salīdzinoši maza daļa kopējā "Swedbank" biznesā. Ja visu saliek kopā un skatās racionāli, tad šobrīd nav otras vēl drošākas bankas. Vienlaikus tas ir pamats, kāpēc cilvēki vai kāds grib sašūpot situāciju kopumā," stāstījis Avotiņš.
Tikmēr laikraksts "Diena" raksta, ka Latvijas lielākā banka"Swedbank", gaidot vēl lielāku ekonomikas bremzēšanos 2009.gadā, nākamgad iecerējusi samazināt darbaspēka izmaksas, īstenojot dažādus optimizācijas pasākumus, arī darbinieku atlaišanu, atzinusi bankas personāla pārvaldes vadītāja Andželika Berga. Tiek lēsts, ka dažādi darbaspēku resursu optimizācijas soļi varētu skart 5 - 10% no "Swedbank" strādājošiem.
Citas Latvijas bankas par saviem plāniem attiecībā uz darbinieku skaita optimizēšanu izsakās atturīgi, savukārt personāla atlases speciālisti atzīst, ka pēdējā laikā ievērojami pieaudzis to darba meklētāju skaits, kuri iepriekš strādājuši par kredītspeciālistiem finanšu iestādēs.
Plānojot nākamā gada biznesa apjomus, jau šobrīd skaidri redzams, ka ekonomika bremzējas un nepieciešamie resursi, to skaitā darbinieku, ir jāpieskaņo šim ekonomikas ciklam, personāla politikas izmaiņas pamatojusi Berga no "Swedbank". "Arī mēs plānojam darbinieku skaitu atbilstoši paredzamajam biznesa apjomam, kas ir aptuveni par 5 līdz 10% mazāks nekā šobrīd," norādīja "Swedbank" pārstāve.
Viņa uzsvērusi, ka štatu samazinājums netiks veikts mehāniski, bet gan precīzi pieskaņots biznesa jomām un to apjomiem. Pēc Bergas stāstītā, šogad vairāki speciālisti tika pārkvalificēti, un jau sešus gadus bankā darbojas efektivitātes celšanas programma. Patlaban "Swedbank" nodarbina 2600 cilvēku.
"SEB banka" norāda, ka vienmēr ir uzmanīgi izvērtējusi gan biznesa, gan cilvēkresursu efektivitāti. Savukārt "Parex bankas" personāla daļas vadītāja Helma Purvinska domā, ka šobrīd vēl pāragri veidot precīzus nākamā gada personāla plānus, jo Latvijā un pasaulē finanšu situācija ir ļoti nestabila. "Uzņēmējdarbības vide mainās tik strauji, ka nopietnus gada un pat pusgada plānus veidot un tos ievērot ir sarežģīti. Personāla vadības lielākā vērtība pašlaik ir elastība." Arī "Latvijas krājbanka" komentāros ir atturīga. "Banka pastāvīgi pārskata darbinieku skaitu, rūpējoties par optimālu resursu izlietošanu. Var tikt likvidētas esošās darbavietas un ieviestas arī jaunas," sacījusi bankas pārstāve Kristīne Ozolniece.
Pērn ievērojamu štatu samazināšanu ir īstenojusi "Aizkraukles banka", kura darbības stratēģijas maiņas dēļ slēgusi gandrīz visas savas filiāles. "Aizkraukles bankas" valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis savulaik prognozēja, ka nākamgad arī citas Latvijas bankas varētu rīkoties līdzīgi.
Bez darba palikušo bijušo bankas kredītspeciālistu skaits pēdējā laikā ir būtiski pieaudzis, novērojis personāla atlases kompānijas "Adros Baltija" vadītājs Aleksejs Saveļjevs. "Ir pašsaprotami, ka krīzes laikā uzņēmumi daudz stingrāk izvērtē darbinieku produktivitāti un atdevi un no balasta tiek vaļā," uzsvēris Saveļjevs. Viņa pieredze liecina, ka atrast citu darbu šīs jomas speciālistiem ir grūti, tādēļ jādomā par pārkvalifikācijas iespējām. "Ir tādi, kuri apgūst kādu citu bankas specialitāti, ir tādi, kuri aiziet uz citām nozarēm - piemēram, tirdzniecību."