Latvijā filcēšana ienākusi caur Valdorfa skolu, lai bērniem attīstītu maņas, sensitīvo uztveri. Tā pietiekami populāra Ziemeļvalstīs – Zviedrijā, Norvēģijā, arī Krievijā vaļinku gatavošanā. Pēc aitu nocirpšanas vilnu izmazgā un uzreiz veido konkrētu gabalu, nevis šķeterē diegus, lai pēc tam adītu.
1. IZSTIEPJ. Paņem vilnas šķiedras kumšķi un to vienmērīgi izstiepj uz burbuļplēves. Jo precīzāk un saudzīgāk izstiepj vilnas šķiedras, jo rezultāts būs pievilcīgāks un kvalitatīvāks. Šādā veidā ieklāj četras rindas ar vienas krāsas šķiedru, šoreiz tā ir tumši zilā krāsā.
2. REŽĢIS. Pāri zilajam tonim ieklāj otru – pelēko, izveidojot tādu kā režģi. Ieklājot un izstiepjot vilnu, jādomā par kompozīciju. Abām šķiedrām pa vidu var ielikt vilnas diegu. Šoreiz zilais un pelēkais tonis papildināts ar gaiši zilo.
3. JĀATŠĶAIDA. Šķidrās olīvziepes ir pārāk stipras koncentrācijas, tāpēc tās jāatšķaida ar ūdeni, vēlams – pēc iespējas siltāku. Ja sagatavotais šķidrums neputojas, ir par maz ziepju. Kad tas iepildīts izsmidzināmajā traukā, vienmērīgi saslapē ieklātās vilnas šķiedras. Tām jābūt pietiekami slapjām.
4. APKLĀJ. Kad tas paveikts, vilnas šķiedrām pāri pārklāj otru plēvi. Nav obligāti jābūt burbuļplēvei, var izlīdzēties ar parasto, jo apakšā jau tāda ir. Ar vieglām roku kustībām piespiež saslapinātās šķiedras.
5. 8–10 MINŪTES. Katru mazo gabaliņu vieglītiņām berzē. Ar vienu rokas plaukstu var apklāt pavisam nelielu gabalu, apmēram 10 kvadrātcentimetrus. Berzēšanu vajadzētu turpināt 8 līdz 10 minūtes, lai šķiedras labi saķertos ar zvīņām. Uzmanīgi noņem plēvi, lai pārliecinātos, vai labi ziepējas. Pie reizes var veidot ornamentu, lai būtu interesantāk.
6. VAI ZIEPĒJAS. Praktiskie latvieši rīkojas šādi: paņem koka rullīti, var izlīdzēties ar slotaskātu, racionalizējot filcēšanas procesu.
MATERIĀLI
• olīvziepes, var būt arī parastās veļas ziepes
• burbuļplēve
• dažādu krāsu vilnas šķiedras
• smidzināmais aparāts
• koka rullis
***
EKSPERTA PADOMS
Jānis Trops, radošās darbu galerijas vadītājs
Šādi var izgatavot dvieļus, rotaslietas, pirts cepures, siltas istabas čības, termosu un kafijas kannu sildītājus, arī smalkas dāmu cepures, maciņus, mufes, kas ir sava veida somiņas apvienojums ar cimdiem. Tikpat noderīga šī tehnoloģija, lai izveidotu mazas bumbiņas, ar ko rotaļāties kaķēniem. Tās var savērt uz diega un dekorēt logu. Minču rotaļām paredzētās jāsafilcē cietākas, dekoriem noderēs arī viegli filcētas. Filcēšanā izmanto divu veidu tehnoloģijas – slapjo un sauso. Slapjā ir ievērojami saudzīgāka, kas izmantojama zīda audumiem. Šo procesu sauc par nunofilcēšanu, kas aizgūta no japāņiem. Zīda audumiem der tikai slapjā tehnoloģija. Tas ir darbs tieši rokām – tās saziepē, paņem saujā vilnas šķiedras, ko burza, spiež. Vilnas šķiedras saķeras ar zvīņām – uz katra vilnas matiņa ir zvīņas, tās uzbriest un tādējādi labāk saķeras ar šķiedrām. Slapjajā tehnoloģijā vairāk piemērotas smalkākas vilnas šķiedras, ko ieved no Vācijas. Gatavojot rotaļlietas, piemēram, lelles, nepieciešama rupjāka vilna, ko iegūst no Latvijas aitām. Merino vilnai savukārt ir gara un smalka šķiedra, kas ir svarīgi, lai izgatavotu greznākas lietas, piemēram, dāmu cepures un šalles. Tā ir sava veida gleznošana – pludināts akvarelis. Kad šķiet, ka izstrādājums nejūk ārā, paņem to rokās, saziepē un burza, kamēr izveidojas filcs. Pēc tam gatavo izstrādājumu izskalo viegli remdenā ūdenī, kam pievienota viena ēdamkarote etiķa, lai neitralizētu sārmu. Pēc tam izgludina caur mitru drāniņu. Mazgā kā visus vilnas izstrādājumus. Ja šalles gatavošanai izmantota rupjāka vilna, tā būs asāka, no smalkākas šķiedras iegūs maigāku izstrādājumu.